Amata 2006
Atkal Lieldienas un atkal Amata. Kā tas nākas, ka tajos gados, kad Lieldienas iekrīt marta vidū, Amata arī ir braucama marta vidū, bet šogad Lieldienas ir 16. aprīlī un līdz Zaļajai ceturtdienai arī Amatā nebija ko meklēt. Pirms nedēļas upe vietām vēl bija zem ledus. VIŅŠ laikam zina!
Sākums nomierinošs. Dūmakaina saule. Aiz krūmiem kaut kas šalc, bet nav tā, ka zosāda mestos no skaņas vien.
Esam nolēmuši pastrādāt pie saliedētas rīcības dažādos kritiskos gadījumos kalnu upēs:
1. Azaida ieturēšana uz upes, ja nav iespējams izkāpt krastā (piemēram kanjonā, alā vai tamlīdzīgi)
2. Laivas vadīšana, ja nogrimuši jeb straumes aiznesti visi airi, jeb paņemti līdzi tik draņķīgi airi, ar kuriem nemaz nav nozīmes airēt.
3. Pieķeršanās pie šķēršļa upes vidū, ja laiva apgāzusies un nav bijis iespējams izpeldēt krastā. Īpaši noderīga, ja tālāk pa straumei redzams ūdenskritums vai dzirnavu aizsprosts, jeb šķērsām upei pārkritusi milzu egle ar zemūdens zariem.
4. Tālāka pārvietošanās pa upi, ja pakāsti ne tikai labie airi, bet arī laiva. Noderīga iemaņa, lai neatpaliktu no grupas, kura droši vien kaut kur aiz līkuma jau ietur azaidu.
5. Izdzīvošana negaidīta pavasara sniegputeņa apstākļos, piemēram, 15. aprīļa naktī.
6. Izbraukšana no upes ielejas pavasarī. Īpaši, ja par to netika domāts jautri lejup braucot:)
