Slēpotāju
ekspedīcija Koli kalnos Somijas Karēlijā
aizsākās ar nopietnu
gatavošanos. Katru dienu tika pētīta laika prognoze, īpaši temperatūra.
Inventāra sarakstā bija visi polārās ekspedīcijas atribūti, tai skaitā pat
bahilas un lavīnbantes. Bija jāparūpējas arī par vecgada vakara sagaidīšanu,
līdzi tika ņemtas papildus lampādes, kāpostu katls un šņukurs.
-31 bija tikai sākums. Ekspedīcijas laikā temperatūra nokrita līdz -35 un, pretēji daudzsološajām prognozēm, ko lasījām Internetā pirms brauciena, nepasiltinājās ne par grādu. Mašīnām sala ciet logi un gandrīz viss 500 km pārbrauciens notika, lūrot pa šauru ambrazūru stikla apakšējā malā. Vietējie teicās tādu salu sen neesot piedzīvojuši. Somijas valdība aicināja somus atteikties no saunas izmantošanas, jo, līdz ar pilnīgi aizsalušajām upēm, Somijā bija radušās nopietnas problēmas ar elektroenerģiju.
Pirmā diena: Karanka-lampi - Ukko-Koli
Elektrības vadi pārklājušies ar rokas resnuma sarmas apvalku. Novērojam
varavīksni, ko, acīm redzot, arī veido sarmas putekļi.
Otrā
diena: Koli kalnu pārgājiens ar sniega pēdām.
Koli kalni ir savdabīga granīta grēda, kas paceļas virs Pielinen ezera gandrīz
300 m augstumā. Kalnu grēda stiepjas paralēli Krievijas robežai. Tos šķērsot var
ar platajām tūristu slēpēm vai, vislabāk, ar sniega pēdām.
Te nonākam gluži citā pasaulē. Dažas bildes būs iespēja apskatīt pilnā ekrānā
un, pēc vēlēšanās, noglabāt kā background picture (mēģiniet
uzklikšķināt ierāmētajām ainavām)
Vietām zem kupenām bija tikai stāvi granīta bluķi. Tādos gadījumos vienkārši
šļūcām pa to mugurām līdz apakšai.
Trešā un
ceturtā diena: Ukko-Koli - Valkea-lampi ar Jaungada svinēšanu Ursankota mednieku
apmetnē.
Pārgājiens maršruts veda pa gara
kalna kori ar plašiem skatiem uz taigu un dienas vidū norietošo sauli.
Atrodam uz takas nosalušus cirslīšus. Te viens metas pāri takai un strauji
ierokas sniegā. Sākas fotomedības
Saule te, ziemeļos, riet jau ap trijiem dienā. Kartē ap šo vietu ir iezīmēta
viena kota.
Karte šoreiz nav melojusi un te pat jau tā stāv - tradicionālā somu mednieku
kota. Kota ir slietenis vai nams ar pavardu centrā un caurumu griestos. Soli
izvietoti visriņķī pavardam un klāti ar briežādām. Tūdaļ steidzam iekurt uguni.
Pirmajā mirklī kota ir pilna ar dūmiem, bet tad tie nostājas pie griestiem.
Svinības var sākties!
Nu ko, 2003. ir sagaidīts, Valkea-lampi arī tika veksmīgi sasniegts, atliek vēl mērot atlikušos tūkstots km līdz Latvijai.
