Queens Garden and Navajo Loop Trail, Bryce Canyon, Utah, US,
jeb
vienas no skaistākajām smilšakmens klintīm uz mūsu planētas.
Izbraucot no Zion kanjona uzreiz bija skaidrs, ka viss vēl tikai priekšā.
Ceļš tā arī nepacēlās virszemē. Toties ainavas mainījās ik ceļa līkumā. Te
milzīga grota, kas kādreiz būs arka, te atkal sacietējušai lavai līdzīgi dažādu
krāsu pauguri. Un tā vai simts jūdzes.
Beidzot pāri vienai kraujas malai pavērās milzīgs klinšu labirints. Bet
iepriekš jāiestiprinās, mēs nospriedām. Un nopirkām vienīgajā veikaliņā līdz
kaulam sasalušus vistas šķiņķīšus un malkas saišķīti (uz kura es sēžu). Ak, kas tā bija par
cepšanu! Stiprākās vēja brāzmās malka koši uzliesmoja, kad vējš norima, apdzisa
un uzsita treknu dūmu mutuli. Bet vista nepadevās - gar malām dega, bet vidū
valdīja mūžīgais sasalums. Bet ēst tak gribās. Paga, kas tur pie parka ieejas
bija rakstīts par to no fires at any time... un kāpēc citi kempinga kaimiņi
skatās uz mums kā izsalkuši?
Vispār jau te pie viņiem
var viegli uzrauties uz nepatikšanām...
Agrs rīts. Bryce kanjons,
Sunrise punkts. Kā jau nosaukums saka priekšā - tieši šeit ir vērts atrasties
šādā skaidrā un agrā rītā.
Jo tikai pirmajos
saules staros var redzēt visu pasakaino krāsu gammu, kas slēpjas ap 400 m
dziļumā zem Kolorado plato augšējā slāņa.
Kaut kāda puķe. Vispār
Bryce ir mājvieta prēriju sunim (līdzīgs burundukam). Tie dzīvo zemē un viņu
kolonijās varot saskaitīt pat vairākus miljonus iemītnieku!
Pamazām iesilst diena. Esam 2800 m virs jūras līmeņa. Bryce kanjons pēc pārgājiena stila tiek pielīdzināts kalnu tuksnesim. Svarīgi atcerēties, ka to nav veidojusi upe, bet gan vējš, tādēļ ar ūdeni te ir diezgan švaki. Labāk ņemt līdzi pudeles vai ūdens maisu uz muguras ar pietiekošu rezervi.
No šīs
vietas lejā aiziet mūsu taka uz Queens Garden.
Karalienes Dārza ieejas
vārti ir apmēram 200 m dziļumā zem kanjona malas. Tas ir vesels smilšakmens
stabu labirints.
Vai tā tad būtu pati
karaliene?
Te pēkšņi taka pazūd kādā
šaurākā aizā. Esam pie diviem tiltiem, kuri nez kā saglabājušies, kamēr pārējā
zeme vēja un lietus ietekmē ir pazudusi kaut kur kanjona dzīlēs. Apakšējais tilts
ir kā cilvēks, kas atspiedies ar rokām pie vienas malas un iepletis abas kājas,
lai noturētos pie otras.
Ieeja visdziļākajā
kanjona daļā, kas nodēvēta par Wall Street - par godu Manhetenas debesskrāpju džungļiem.
Apbrīnojami, kā vairākas sekvojas ir pamanījušās te ieaugt un izstiepties līdz
saulei.
Dažādas pārdomas rosinoša
ir izkāpšana no tiem sitijas džungļiem, it īpaši dienas vidū un beidzoties ūdens
krājumiem. Nu bet ko nu par to.
Augšā, Sunset punktā,
gaida vienreizējs skats uz Brici. Kā milzīgs šaha galds.
Nu tā viņi te dzīvo, tie
Amīši...
Re, satikām arī divus vietējos.
Turpmāk vēl.