Halongas līcis – viens no pasaules dabas brīnumiem, Vjetnama

Ceļojuma desmitajā dienā sasniedzam pasaules dabas brīnumu, UNESCO sarakstos pieminēto Ha Long līci.

20 miljonus gadu jūra skalojusi Vjetnamas piekrasti, izveidojot 3000 kaļķakmens salas. Tā vismaz uzskata rietumu zinātnieki. Tikmēr vjetnamieši zina stāstīt, ka salas patiesībā jūrā izkaisījuši labie pūķi. Tas noticis tajos senajos laikos, kad izveidojusies Vjetnamas valsts. Ļauni iebrucēji tuvojušies no jūras, un tad pūķu ģimene nolēmusi palīdzēt vjetnamiešiem. Pūķi izbēruši jūrā nefrītu un dārgakmeņus, kas pārvērtušies salās. Pretinieku kuģi triekušies pret salām un nogrimuši. Viltīgi!

Esam iecerējuši apbraukāt visu līci, kāpt džungļiem noaugušajos Cat Ba salas kalnos, paviesoties pērļu audzētavās, apmeklēt mērkaķu salu, bet tam visam mums vajadzīgs transports. Nolemjam nofraktēt savām vajadzībām privātu kuģi ar visu apkalpi. Pēc nelielas kaulēšanās spiežam roku kapteinim un kāpjam uz klāja.

Paga, kurš tad nu bija mūsējais? Ā, tas pa labi.

Pēc pēris stundu dreifēšanas starp pūķu samētātajiem klinšu gabaliem, esam sasnieguši kādu kuģīšiem pilnu līcīti. Runā, ka kaut kur šajos pauguros esot ieeja milzu alā.

Ala izrādās iespaidīga. Tipisks karsta procesu rezultāts, līdzīgi kā Guilinas apgabalā Ķīnā.

Izlienam virszemē pilnīgi citā vietā – augstu virs mūsu kuģa piestātnes.

Pēc slaistīšanās pa klāju pienācis laiks aktīvajai atpūtai. Stumjam jūrā mūsu kajakus. Mums būs jāatrod viena slavena grota, kurai varot izairēt cauri līdz iekšējam ezeram.

Vakara krēslā noenkurojamies nakšņošanai turpat līča vidū. Zemūdens straumes kuģi nemitīgi groza kādu 90 grādu amplitūdā. Pat šī bildīte sanāk ar nobīdītu fonu. Jācer, ka tāda grozīšanās mums neatnesīs jūras slimību.

Ap brokastu laiku ekspedīcijas dalībnieki viens pēc otra parādās galvenajā kajītē. Galds, kā allaž, brīnišķīgi klāts. Arī paši izskatās tīri friši. Šodien mūs gaida džungļu pārgājiens Cat Ba salā.

Pa ceļam redzam daudzas gliemeņu fermas. Vienā piestājam, lai nopirktu svaigu produkciju pusdienām. Gliemenes ir milzīgas, treknas un arī cenas ziņā nav no liesajām. Bet kas par garšu, ja kuģa pavārs tās uzreiz metas gatavot saviem pasažieriem!

Kuģis lavierē starp klinšu labirintiem, līdz beidzot izsēdina mūs Cat Ba salā. Nez, kas mūs sagaida otrpus klintīm?

Līdz salas vidienei tiekam ar velosipēdiem. Aiz klinšainā krasta paveras pilnīgi cita valstība – lauki, purvi un ezeri. Ceļš ved lejup un ir tāda sajūta, ka atrodamies jau zem jūras līmeņa.

Tālāk sākas džungļaini kalni. Kāpjam apkārtnes augstākajā virsotnē.

Pašā augšā uzsliets kāds betona tornis. No pēdēja ciema mūs pavada bariņš draudzīgu šuneļu. Laikam jau cer, ka mēs viņus virsotnē cienāsim.

Ielejās tiek audzēta karkade tēja. Cenas… Ēģiptē bija lētāk.

Kas par pludmalītēm!

Taču.. jāsamierinās ar vietējiem iemītniekiem, kas nav nemaz tik draudzīgi. Kādā šaurākā vietā mūs aplenc vesels pērtiķu bars. Viens uzlec no muguras un cenšas noraut mugursomu, bet, kad tas nesanāk, ieskrāpē plecā. Cits stāv uz takas tieši ceļā, rāda zobus un nelabi šņāc.

Beigu beigās bārā viens nozog par bargu naudu pirkto dzērienu un pazūd ar to niedru jumtā. Vērojam, kā mūsu sencis mēģina tikt galā ar aizskrūvētu pudeli. Diemžēl viņš no Homo sapiens tomēr atpaliek par pāris tūkstošiem gadu. Vienīgais, ko viņš spēj izdomāt – izkost plastmasas pudelē caurumiņu un saturu izsūkt.

Vakariņas šodien nolemjam nopelnīt paši. Cost saving:) Omāri un kalmāri te ķerās, vienkārši slidinot pa ūdeni plastmasas šņorē iesietu āķi (ja vien par āķi var nosaukt šo sarūsējušo stieples gabalu). Tam, protams, jānotiek prožektora gaismā, jo minētie radījumi nākot uz gaismu.

Rīts. Šodien laižam uz pērļu fermu.

Šī meitene nevis velk pērli ārā, bet gan sēdina aizmetni gliemenē iekšā. Vēlāk gliemene tiek palaista ūdenī un cenšas šo graudu apaudzēt ar perlamutra slāni. Ja ieskatās rozā trauciņā, no gliemežvākiem pagatavotie pērļu aizmetņi ir diezgan lieli. Faktiski jau šādas fermās audzētas pērles pamatā sastāv no iepriekš izvirpota kodola. Bet kurš gan to var pateikt, veroties uz skaistu pērļu kaklarotu?

Bet tāds izskatās gala rezultāts. Diemžēl šajā mirklī gliemene jau vairs nav dzīvotāja un tiek nodota tālākai pārstrādei:(

Atceļā pabraucam garām teiksmainam veidojumam ar nosaukumu – bučojošies gaiļi. Dīvaina interpretācija. Varēja taču nosaukt par gaiļu cīņām…

Pēc trim brīnišķīgām dienām Ha Long līcī, kāpjam atkal uz cietzemes, lai dotos atceļā uz Hanoju. Pa ceļam mūs vēl gaida daudzi interesanti iespaidi, par ko lasiet nākamajā stāstā.


STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS