Hua Shan – klinšu kāpšana kopā ar daoistu svētceļniekiem

Hua Shan jeb Zieda kalns ar savām 5 virsotnēm no augšas izskatās kā uzplaucis zieds. Hua Shan ir viens no pieciem vissvētākajiem daoistu kalniem Ķīnā, pieminēts jau 2000 gadus atpakaļ. Ievērojams Ķīnas daoistu un budistu svētceļojumu galamērķis. Te valda neticami fantastiska, apgarota noskaņa. Kalnu klusums, ko laiku pa laikam pārtrauc mūku dziedājumi, zvaniņu un bungu skaņas, ko vējš atnes no tempļiem, kas satupuši kalna virsotnēs.

Ja runā par praktiskākām lietām, t.i. par kāpšanu – visas takas te iecirstas akmenī. Uz mūžiem. Ar ķēžu margām bīstamākajos posmos. Lai gan pārvelties tām pāri, īpaši jau kāpjot naktī, ir vieglāk, nekā nepārvelties.

Sākumā kāpām augšup pa gleznainu upes ieleju. Laiku pa laikam ceļā bija mazi templīši ar gultām, kas laikam domātas askētiem.

Ķīniešu izdaudzinātā gudrība atklājās arī šādās vienkāršās instalācijās takas malā. Viena ūdens tērcīte dzesē gurķus, tomātus, atsvaidzina arbūzu un galā vēl pilda mutes bļodu…

Ķīnas RedBull bija super populārs šādās kalnu takās. Tam gan neesot nekāda saistība ar Austriešu slavenā zīmola ražotājiem, jeb, vienkāršāk izsakoties, Ķīna ražo to pašu, tikai nemaksā Austriešiem ne juaņas.

Tad taciņa kļuva mazliet stāvāka, lai neteiktu vertikāla. Roka pati sniedzās pieturēties pie ķēdes.

Vakara krēslā sasniedzām pirmo sedlieni, uz kuras bija satupušas pāris viesu mājas, kā bezdelīgu ligzdas virs bezdibeņa. Netālu no Ziemeļu virsotnes.

Iekārtojāmies vienā no pasaku namiņiem. Viesnīcnieks veda mūs uz istabiņu, nesdams līdzi ūdens spaini. Izrādījās, svētajā kalnā nav ūdensvads un tā ir mūsu izdzīvošanas norma. Ūdeni uzreiz arī iztērējām, lai nomazgātu trakās kāpšanas sviedrus.

Satumsa, taču rosība uz takas nenorima ne mirkli. Apgādājušies ar lētajiem LED lukturīšiem, Ķīniešu svētceļnieki kā skudras turpināja rāpties kalnā. Likās, viņi uz nekādu gulēšanu netaisījās. Skudriņu straume plūda Austrumu virsotnes virzienā.

Trijos naktī arī mēs atgriezāmies uz takas. Līdz saullēktam bija tikai pāris stundas. Mums bija jānonāk Austrumu virsotnē. Tumsā redzējām tikai pakāpienus un gludas klinšu sienas, kas pazuda melnā tumsā. Tikai dienā ieraudzījām, pa kādām šaušalīgām korēm bijām šonakt ložņājuši. Tām visām bija dažādi apgaroti nosaukumi, piemēram Debesu kāpnes… virs 1 km dziļa bezdibeņa.

Bija jau ļoti gaišs, kad iesoļojām pa Austrumu kalna ieejas vārtiem. Taka turpināja vīties augšup uz virsotni.

Virsotnē bija sapulcējies pamatīgs pūlis. Bijām uzkāpuši pēdējā brīdī, jo no ielejas parādījās pirmais austošās sules stars.

Par dažām juaņām izīrējām alpīnisma sistēmas. Mērķis – apciemot pirmajos saules staros mirdzošo mazu templīti, kas tik aicinoši tupēja uz klints kores.  Labs piedzīvojums, vienīgi dažos grūtākajos posmos bija sastrēgumi, jo augumā maziņās ķīniešu meitenes nevarēja aizsniegties līdz kārtējai drošības stacijai un pārspraust karabīni.

Piedzīvojums turpinājās, kad izlēmām nomēģināt vēl vienu taku, kura apvija Centrālo kalnu pa vertikālu 1 kilometru augstu sienu. Arī te galā bija kāds templītis.

Jāsaka, dažos posmos margas bija krietni norūsējušas, un kādreiz kāju atbalstam paredzētie dēlīši nobiruši bezdibenī.

Trešais izaicinājums bija Rietumu virsotne ar lielisku korē izcirstu trepi un ar akmens knābi pašā galā.

Palidosim?

Nakts kāpējiem beidzot bija piezadzies miedziņš.

Toties mēs varējām iepazīt tumsā veikto maršrutu un Debesu kāpnes.

Lielās Ķīnas Ekspedīcijas kopējā shēma un citi dienasgrāmatas fragmenti ir atrodami šeit:


STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS

Jiayuguan forts - Impērijas galējie vārti
Karavānām, kas plūda uz Persiju, te beidzās drošais, Lielā Ķīnas mūra sargātais ceļš. Izejot cau...
Urumqi - Tjanšana (Tian Shan) kalni - Tianchi ezers (Heavenly lake)
uz Ķīnas Tjanšanu Kā jau rakstīju, tikai nedēļu pirms mūsu ceļojuma sākuma Ķīnas Sičuanas apgabalu i...
Cjan-Cjan-Cje Zhangjiajie klinšu stabi
...tādā vīzē pārvietojoties, pēc diennakts un 860 km sasniedzam Zhangjiajie (Cjan-Cjan-Cje) - vienu ...
Takla Makans - Kas tajā ieiet, no tā vairs neiznāk - VIDEO
Takla Makans. Pasaulē otrs lielākais smilšu tuksnesis. Un visbriesmīgākais, jo uiguru valodā...
Lī upes apgabals Ķīnā - varenākās karsta kritenes uz mūsu planētas
Pēc pāris aklimatizācijas dienām Pekinā, nu bijām nonākuši Ķīnas dienvidu provincēs. Guilinā kāp...
Ķīnas ekspedīcija sasniedz Siaņas mūrus
Nākamās dienas pēcpusdienā, veikuši 2000 km vilcienā cauri Ķīnas stepēm, ieripojam Siaņā. Siaņas (Xi...
Ķīnas ekspedīcija apciemo kārtējo pasaules brīnumu -Terakotas armiju
Ķīnas ekspedīcijas dienasgrāmata turpinās! No Siaņas dodamies uz austrumiem, uz vietām, kur tika ...
Dzeltenās upes krāces, sauktas arī par Drakona rīkli
Ķīnas ekspedīcijas dienasgrāmata turpinās: Dodamies no Siaņas uz augšu - uz Jinxia Lielo kanjonu,...
Longmen 110 000 Budu alas, Ķīna
Ekspedīcija pa Ķīnas svētākajām vietām turpinās. Miglainā rītā Yi upes krastos lūkojmies pēc 110 000...
Shaolin templī Ķīnā 50 000 skolnieku apgūst Kung fu cīņas mākslu
Svētuma meklējumos iemaldījāmies šķietami citā pasaulē - Šaolin templī. Kung fu cīņas māksla un reli...
Kaifenga, provinces pilsētele, kurā dzīvo "tikai 5 miljoni"
Braucām uz dzelzceļa staciju, lai noķertu nakts vilcienu līdz nākamajam svētajam kalnam. Mūsu šoferi...
Tai Shan - 6000 pakāpienu uz Ķīnas vissvētākā kalna virsotni
5.00 rītā pavadone mūs purina. Esot jākāpj ārā! Vilciens jau stāv pie vientuļa, miglā tīta perona. M...
Datongas Piekārtie tempļi un visskaistākās Budu alas uz Planētas
Kādā stacijas stūrī pārkrāmējam mantas. Mums priekšā atkal 8 stundas vilcienā līdz nelielai ogļraču ...
Ķīnas mūris, Pekinas opera, suns un pīle
Ceļā uz Pekinu mums bija jāšķērso Lielais Ķīnas mūris - lielākais arhitektūras veidojums, ko cilvēks...
Lielā Ķīnas Ekspedīcija
Aizliegtā Impērija mūs negribēja pieņemt. Marta vidū tika slēgta Tibeta un atceltas visas Everesta e...