Kyaiktiyo akmenis (Golden rock) patiesībā karājas Budas mata galā

1001 jūdzes ekspedīcija Mjanmā turpinās..

Pārlaiduši pirmo nakti Jangonā, nākamajā rītā jau agri devāmies ceļā. Mums bija jāmēro kādi 200 km lai uzsāktu savu svētceļojumu uz vienu no ievērojamākajām Budistu vietām Mjanmā un arī pasaulē – uz lielo Zelta akmeni.
Leģenda vēsta, ka akmenis saglabā savu līdzsvaru uz klints malas, pateicoties precīzi novietotam Budas matam. Karalis Tissa ieguva šo Budas matu 11. gadsimtā no kāda vientuļnieka. Vientuļnieks slēpa Budas matu, iepinis to savā cekulā. Viņš bija gatavs atdot matu karalim, ja tas atradīs klinšu bluķi precīzi viņa galvas formā, uzvels to kalnā un matu noslēps tajā.   Tissa, kurš bijs apveltīts ar pārdabiskām spējām (jo esot dzimis alķīmiķa un čūskas laulībā) atrada tieši tādu akmeni dziļi jūras dzelmē. Tad viņš iekrāva akmeni brīnumainā lidojošā laivā un pa gaisu veda uz kalna virsotni.  Tā nu akmens nokļuva kraujas malā, kur tas tagad balansē  un nav novēlies pat zemestrīču laikā. Cita leģenda saka, ka akmens nemaz nepieskaras klintij, bet karājas Budas matā nelielu (nu ļoti nelielu) gabaliņu virs tās.

Sākumā braucām pa tādu kā autostrādi, tad ceļš kļuva šaurāks, bet ātrums vēl lielāks. Pa viļņaino asfaltu zvalstījās līdz neiespējamībai piekrautas mašīnas un starppilsētu mikroautobusi. Tie  nesās ar 100 km/h, pasažieriem spraucoties ārā pa visiem galiem. Likās, daži ir nejauši pielipuši un nākamajā mirklī vējš tos pūtīs atkal tālāk..

Lai nonāktu līdz akmenim, bija vai nu jāveic 6 stundu pārgājiens cauri džungļiem, jeb jābrauc 45 minūtes ar organizēto svētceļnieku transportu – kravas mašīnu. Citam transportam tālāk braukt bija aizliegts. Mēs izvēlējāmies izbaudīt jautros kalniņus svētceļniekiem piekrautā piekabē.

Pēdējais posms līdz virsotnei bija mērojams kājām jeb nestuvēs. Ceļš vijās kalnup gar neskaitāmiem tējas namiņiem un prasīja vēl gandrīz stundu.

Labi, ka pa ceļam varēja iekošļāt uzmundrinošo sarkano riekstu tabakas lapā.

Riekstu tā līdz pilnībai izbaudījām vēlāk vakarā. Labi, ka vairs nekur nebija jākāpj…

Svētvietas tuvumā norisa intensīvi celtniecības darbi, kuros pārsvarā iesaistījās sievietes. Veči laikam nespētu tik labi nobalansēt ar tiem akmeņiem.

Vietējie dikti rūpējas par savu izskatu. Sarkani nosauļoti vaigu gali mjanmietim nepiederas, tādēļ tiek darīts viss, lai tas nenotiktu.

Klāt bijām. Vēl tikai jāsapošas, lai tiktu teritorijā..

Svētceļnieku sezonas laikā (novembris-marts) ap akmeni valda fantastiska atmosfēra. Visu nakti deg sveces, skan dziesmas un lūgšanas, kamēr ieleja tinas spocīgā miglā.

Pa šauro tiltiņu līdz pašam akmenim ir atļauts iet tikai vīriešiem. Tie lipina uz akmens arvien jaunas zelta lapiņas. Lipinot savu lapiņu es, protams, mēģināju akmeni pavelt. Stiprs tas Budas mats – akmens pat nepakustējās.

Apmetāmies vienīgajā viesnīcā, kas atrodas kalnā un ir atļauta ārzemniekiem. Bez mums te dzīvoja vēl bariņš dažnedažādu viesu.

Pirms saullēkta atkal bijām pie akmens.

Tas laikam ir pats burvīgākais mirklis, kad ap zelta bluķi salikti svaigi ziedojumi. Izskatās kā kopgalds, taču tas viss Viņam vienam. Bet mēs bez brokastīm…

Otrpus akmenim bija vietējo svētceļnieku ciemats, kurā ārzemniekiem uzturēties aizliegts. Pēc saullēkta ieklīdām tur, meklējot patieso noskaņu. Un atradām to!

No rīta mūsu gids uzjautāja, vai neesam manījuši cilvēkus klausāmies radio ziņas. Teicām, ka nē. Tad viņš teica, ka labi vien ir, jo ārzemju ziņu aģentūras lūk esot izbazūnējušas, ka Mjanmā sācies karš. Patiesībā tas neesot nekāds karš, bet tikai neliela apšaude uz 100 km attālās Taizemes robežas.  Ticamāk ka nekāda karadarbība līdz mums šodien neatnākšot. Un tomēr Khins mums ieteica nomierināt savus tuviniekus. Tikai kā, ja šajā valstī nestrādā ne internets, ne mobilie telefoni?

Kad ar kārtējo svētceļnieku porciju novizinājāmies lejā no kalna, nolēmām beidzot pabrokastot. Izvēle bija visai raiba, sākot no veģetārajiem ēdieniem un beidzot ar nelielu gaļas maltīti.

Izvēlējāmies gaļu.

To labi papildināja malks vietējās kolas vai fantas. Stikla pudeles gan tirgotājiem bija vajadzīgas pašiem, tādēļ pirkums uzreiz tika pārliets ērtāk lietojamā tarā.

Mjanmas lauku idillē pagaidām nekas neliecināja par kara sākšanos.

Bet varbūt tomēr?

Interesants veids, kā zemnieki tiek pie elektrības – katra ģimene uzmet uz elektrolīnijas savus vadus ar smagumu galā. Te lieti noder ar smiltīm pildītas pudeles.

Pa ceļam apmeklējām vēl vienu svētvietu – 15. gadsimta Kyaik Pun templi Bago pilsētā, kur atrodas unikāls Budas tēls, sēdošs uz 4 debess pusēm.

Un arī riekstu pielūdzēju templis. Un kur nu vēl gigantisks Buda, kurš iemūžināts atpūtas brīdī pie ezera.

Yangonas lidostas apkārtne. Daudzo ielas kafejnīcas apmeklētāju apbrīnoti samijām vēl dažus dolārus un atkal kļuvām par miljonāriem.

Tad iekāpām lidmašīnā un pēc pāris stundām nolaidāmies uz teiksmainās Mandalajas zemes.

Tas akmenis atrodas šeit, ja nu kas:

1001 jūdzes ekspedīcija Mjanmā dodas tālāk. Nākamā epizode sekos drīz.

STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS

Mjanmas filma pilnā garumā!
 Šis būs stāsts par fantastisku ekspedīciju! Par ceļojumu uz valsti, kurā valda militārā hunta, bet ...
Ar gaisa balonu pāri Baganas 2200 tempļiem - viens no visu laiku labākajiem piedzīvojumiem
Mjanmas ekspedīcijas sestajā dienā ieradāmies Baganā. Bagana (Pagana, Arimaddanapura) ir viena no Ma...
Mjanmas ekspedīcija nokļūst Baganā
Varenā Ayeyarwady upe nes mūs tālāk uz seno Mandalajas galvaspilsētu Baganu (Pagana, Arimaddanapura)...
Papīra gaisa balonu festivāls Mjanmā - JAUNS VIDEO
Šis fragments kļuvis populārs. Youtube jau gandrīz 100 000 skatījumu:) Iečeko! Ceļā uz Inle ezeru p...
Popa kalns - Mjanmas 37 zaļo garu mājvieta
Popa kalns. Sena vulkāna krāteris un 37 lielo garu mājvieta. "Nats" jeb zaļie gari tiek pielū...
Mandalaja - Visuma centrs un Zelta pilsēta
Pamodāmies Mandalajā. Visuma centrā, Zelta pilsētā - vismaz tā to dēvēja briti (pirms kolonizēšanas)...
Otrpus Ayeyarwady upei vajadzēja slieties Pasaulē lielākajai Budas statujai
Kuģojam pa vareno Ayeyarwady upi uz Mingunu. Esam nolīguši kādu privātu kuteri. Jau pa lielu ...
Inles ezera peldošie dārzi un jautro stūpu mežs, Mjanma
Šis ezers pašā Mjanmas vidienē ir viena no neparastākajām vietām, kādu jebkad izdevies apceļot. Dažā...
Pirmie iespaidi, ierodoties noslēpumainajā Mjanmā
Mjanmas galvaspilsētā ielidojām no Bangkokas. Jau nolaižoties mūs pārsteidza zelta tempļu smailes, k...
Mjanmas (Birmas) Ekspedīcija
Adventūristi atgriezušies no fantastiskas ekspedīcijas! No valsts, kurā valda diktators, bet reālo...
Dažas dienas pie Bengālijas līča zvejniekiem Ngapali, Mjanmā
Siltais un saulainais Bengālijas līcis varbūt nelutina ar pārāk dzidru ūdeni (kā nekā te ietek dažas...