Tas bija tik negaidīti! Te pat vēl bija līdzens mežs, bet te pēkšņi
strauts pazuda pāri gravas malai. Iemaldījāmies labirintos, kur cilvēks vēl nebija spēris savu kāju.
Plašs smilšakmens cirks pārtapa šaurā kanjonā, kurā sakritušie apsūnojušie prauli, liekas,
bija pieredzējuši vēl aizpagājušo gadsimtu.
Pirmatnība! Kāpām pāri prauliem kā muzeja
eksponātiem, lai
nejauši nepārlauztu trauslos stumbrus, lai nenotraustu gadsimtiem augušās
sūnas...
