Ar jahtu pa Grieķu Kiklādēm: bagiju ekskursija Paros salā

Un tā, iestājās kārtējā saulainā diena. Pie debesīm ne mākonīša. Tuvojoties Paros salai, iestūrējām kādā klusākā līcītī. Jāieprovē, kāds ūdentiņš?

Ūdens labs!   Paliekam te!

Paros galvaspilsēta mūs jau pa gabalu sveicināja ar mazu jauku balti zilu baznīciņu un lielo katedrāli Panagia Ekatontapiliani tās fonā. Pēdējās nosaukums ir 100 durvju baznīca. Tai laikam ir 100 durvis. Esot celta 4-tajā gadsimtā. Tas ir tik ļoti sen!

Bija pats bula laiks. Tādā karstumā saimnieks pat suni laukā nedzīs! Nolēmām nogaidīt ēniņā uz klāja.

Kad svelme pierima, sākām raudzīties pēc braucamajiem, kas mums palīdzētu šīs salas izpētē. Pirmais pagadījās kāds kantoris, kas piedāvāja bagijus. Nav pārāk augsti, bet, ja paslejas kājās, redzēt var tīri labi.

Iegriezāmies slavenajā tauriņu ielejā, kur visi krūmi mudž no mazajiem lidoņiem. Pie ieejas bija liels uzraksts – taurīņus netramdīt un rokās neķert. Bet veikli gan tie taureņi! Zanes acis pat nespēja izsekot, kad lidonis jau bija gabalā:)

Paros vecpilsēta apbūra ar savu perfekti balti – zilo krāsojumu. Skaisti!

Tradicionālais padzēriens dienas karstumā grieķiem ir retsina – pēc gumijas vai drīzāk jau sveķiem smaržojošs auksts baltvīns. Nez kādēļ šis ir nosaukts par Austriju?

Un ēd viņi kebabu, par ko ir ļoti priecīgi. Par to liecina arī šis populārās ēstuvju ķēdes logo:)

Atkal rīts un atkal ceļā. Šoreiz mēģināsim nokļūt uz Sifnos.

Turpinājums sekos. Uz kartes tas izskatījās šādi: