Horvātija?
….bet tur taču karo!
Gandrīz
katrs, kam stāstījām par savu ieceri doties uz šo brīnišķīgo zemi pie Adrijas
jūras, izteica šādu repliku. Tiesa, bija laiks, kad šeit tiešām gāja karsti,
bet par to nedaudz vēlāk. Vispirms līdz turienei jātiek. Internetā ir dažas
jaukas ceļu plānošanas programmas, un viena no tām, kas slēpjas zem Shell.com,
ieteica mums doties caur Lietuvu-Poliju-Čehiju-Slovākiju-Austriju-Slovēniju.
Viss jau būtu labi, ja robežsargi būtu labi paēduši. Mūsējie nebij… Jau uz pirmās
robežas (uzminiet, kuras) pārdesmit mašīnas bija izkārtojušās divu stundu garā
rindā…
Lai labāk aplūkotu, uz bildītēm var
paklikšķināt. Tiesa, tās bildes, kas ņemtas no putna lidojuma, nav autora foto.
te jau var sirms palikt ar tām robežām… |
|
Ne
Shell.com, ne arī uz soliņa mazajā kalnu robežpunktā sēdošie robežsargi mūs
nekādi nebrīdināja, ka Slovākijā par pāris stundu braucienu ir pieņemts
nopirkt autoceļu lietošanas uzlīmi par apm 50 DEM, kas derīga uz gadu. Par to
lika manīt vienīgi robežsargs uz Austrijas robežas, pieminot arī sankcijas
dubultā apmērā. Vismaz vienas valsts robežsargiem izdevās paēst. |
Jo vairāk uz dienvidiem, jo
robežu šķērsošana kļuva vienkāršāka. Slovēņi un Horvāti vienkārši māja ar roku,
lai braucot tik iekšā. (vienīgi paskatījās kādā tur sarakstā, vai tāda Latvija
vispār pastāv).
Tā nu mēs nonācām vēl vienā
līdz šim vēl neapgūtā valstī. Valstī, kas pamanījusies sev kaut kā viltīgi
paņemt gandrīz visu Adrijas jūras piekrasti ar neskaitāmiem dabas brīnumiem.
Zagreba - Horvātijas
galvaspilsēta. Jaukas ieliņas, seni dievnami, daudz ielu kafejnīciņu un milzīgs
karstums, kas gala rezultātā aizved mūs uz…lasiet paši.
Braucot jūras virzienā,
visai drīz nonākam Plitvička Jezera - UNESCO pasaules aizsargājamo dabas
brīnumu sarakstā iekļautajā nacionālajā parkā. 16 zilzaļi ezeriņi ar
kristāldzidru ūdeni te savienojušies ar daudzām ūdenskritumu kaskādēm.
Visapkārt šalko ūdens.
Tālākais ceļš stiepjas pa
neparastu tuksnešainu plato. Visapkārt dūmaka - deg meži. Tikai 5 km no
šejienes pāri kalniem ir Bosnija. Braucam cauri lieliem, kādreiz plaukstošiem
ciematiem, kuros pašlaik nevar satikt nevienu dzīvu dvēseli. Jauni, tiko celti
nami izraibināti ar ložu kārtām un šāviņu caurumiem.
|
|
Novads, kurā nu esam
ieradušies, saucas Dalmācija. Liekas, viens no pasaulē pazīstamākajiem
Horvātijas novadiem. |
|
Ar nakšņošanu te nav
problēmu, jo piekrastē izvietojušies daudzi kempingi. Vienīgi par barbecue te
jāaizmirst - Adrijas piekrastē nav lijis jau vairākus mēnešus. |
|
No Splitas ar prāmi
ceļamies pāri uz Brač salu, kura mums vēl jāšķērso 40 km platumā. Mūsu
galamērķis - unikālā Bola - neparasta mēle, kas iestiepjas jūrā starp salas
klinšainajiem krastiem. |
|
Temperatūra ārā atkal jau
pāri trīsdesmit un mašīna piekarst ne pa jokam. Tādēļ esam tīri priecīgi,
tālumā ieraugot Bolu.
Atpakaļceļā paveras plašs
skats uz kontinentu un kalnu grēdām, aiz kurām - Bosnija.
Šodienas mērķis - Krkas
nacionālais parks - unikālas ūdenskritumu kaskādes ar kopējo kritumu 242 m, kas
radušās karsta procesu rezultātā.
Nākamais rīts sākas agri, jo
ar vecu pirātu kuģi dodamies jūrā. Tieši šeit - iepretī Zadarai, Adrijas jūra
ir kā piebirusi ar klinšainām saliņām. Formu un tēlu dažādība
ir fantastiska!
Mūsu kuģojuma galamērķis ir
Kornatu nacionālais parks - salu rinda ar 100 m augstām klinšu sienām, kas
apraujas Adrijas jūrā.
Pēc brauciena gar klintīm,
visi kuģīši dodas apkārt salai. Salas otrā pusē iekārtota osta
un sākas pārgājiens uz salas vidieni. Pārgājiena mērķis - ļoti sāļš ezers ar
termālo ūdeni, kas aizņem gandrīz visu salas teritoriju.
Kāpju visaugstākajā
virsotnē, lai veiktu dažus uzņēmumus
Tālākais ceļš vairākus
simtus kilometru vijās gar Adrijas jūras krastu, te pakāpjoties augstāk
klintīs un ļaujot apskatīt daudzās saliņas, te nolaižoties līdz pašam jūras
krastam. |
|
Atpakaļceļu, lai izvairītos no rutīnas, Shell ieteica dažādot ar Slovēniju- Itāliju- Austriju- Vāciju- Poliju- Lietuvu, tādējādi pieaudzējot apmeklēto valstu skaitu līdz 9, bet šķērsoto robežu skaitu līdz pat 14. |
|
Pēc Eiropas savienības robežām, kuras varēja šķērsot uz 130 (atļautais ātrums uz autobāņa), īpaši kontrastainas šķita austrumu bloka robežas, piem. Polijas robeža - 3 stundas, Lietuvas - 3,5 stundas, un visbeidzot atgriešanās Dzimtenē, kas prasīja vēl vairāk kā 2 stundas. Vai varat iedomāties atgriešanās prieku, kad apkārt satumst, bet jūs bezcerīgi pārvietojaties uz priekšu pa vienai mašīnai 10 minūšu laikā. |
|
Skatījāmies
uz blakus mašīnā sēdošo skumīgo somu. Šinī mirklī atcerējāmies Horvātiju, kas
ielaiž un izlaiž 400 000 (!) rietumniekus viena vīkenda laikā.
OK,
bet lai nebeigtu uz tik bēdīgas nots, spiediet šeit!
Tā Hanoveras EXPO panorāmā iekļaujas
Lietuviešu putekļusūcējs un Igauņu burkānu lauks |
Bet tā Minhenē jaunatni pieradina pie alus jau
no mazotnes (4,8 Mb mpg filmiņa) |