Vjetnama visā tās garumā – no Mekongas deltas līdz pat Sapas kalniem

Mekongas delta – viena no varenākajām ūdenssistēmām pasaulē, ar neskaitāmām attekām un kanāliem. Tieši te aizsākās mūsu 2000 km ceļojums cauri visai Vjetnamai.
Laiva slīdēja pa kādu palmām un bambusiem noaugušu kanālu. Apkārt sanēja cikādes. Tālāk dārzos varēja redzēt papaijas, džekfrūtus un citus līdzīgus gardumus. Līdz naktij, kas šeit iestājas ļoti strauji, mums bija jāpagūst aizairēties līdz kādam kanālmalas bungalow, kur bijām aizrunājuši naktsmājas.

Vietnam11_0106

Mekong-Delta

Vietnam11_0119

Vietnam11_0122

Vietnam11_0140

Nakts melnumā apkārtējos kanālus un attekas sāka vagot motorlaivas. Visi plūda uz lielo Mekongu – uz pasaulslavenajiem peldošajiem tirgiem. Šajā Āzijas malā visa preču apmaiņa noris pa ūdensceļiem. Vairumtirgotāji noenkuro savas precēm piekrautās baržas upes vidū, kamēr mazo veikalu un tirgu īpašnieki ar savām laiviņām viņus lenc, izvēlas preci, kaulējas par cenu un tad jau pludina nopirkto preci uz krastu – uz savām bodītēm. Pieejamās preces bija izkarinātas uz garām kārtīm, lai pa gabalu būtu vieglāk ieraudzīt, ko kurš piedāvā.

Vietnam11_0177

Vietnam11_0223

Vietnam11_0199

Jo tuvāk pilsētai, jo iespaidīgāki kļuva tiltiņi. Mopēdi, velosipēdi un cilvēki nepārtrauktā straumē plūda pār gājēju tiltiem. Drīz arī mēs iejukām ielu haosā.

Vietnam11_0163

Vietnam11_0160

Vietnam11_0182

Piekrastes tirgos valdīja liela rosība. Visa radība bija svaiga un tika sagatavota turpat acu priekšā.Vjetnamieši nesmādē arī kaķus un šis minka tika izvilkts no maisa, kurā turpināja spirināties vēl viens viņa brālis.

Vietnam11_0260

Vietnam11_0254e

Vietnam11_0280

Tepat aiz Saigonas atrodamas nesenā kara liecības – Cuchi tuneļi. Vjetnamieši raka tuneļus upju krastos, ierīkojot ieejas zem ūdens – kā bebri. Tuneļi tika izbūvēti vairākos līmeņos ar labi nomaskētām izejām, lai varētu nozust no amerikāņiem un pēkšņi parādīties to aizmugurē. Mēs tikām līdz trešajam līmenim, bet tur bija ellīgi karsti un šauri, jo vjetnamieši, būvējot tuneļus, izmantoja sava mazā auguma priekšrocības:)

Vietnam11_0286

Vietnam11_0286e

Vietnam11_0299

Mežiņā varēja paspēlēties ar viltīgajām vjetnamiešu lamatām un patusēt ar vjetkonga kaujiniekiem, kas nule kā izlīduši no saviem tuneļiem.

Vietnam11_0285

Vietnam11_0295

Vietnam11_0288

Vietnam11_0291

Apkārtnes labākā atrakcija bija skarbi dzirdama visas dienas garumā. Ložmetējs. Īsts. Labi, ka pieskrūvēts, citādi mēs visi būtu aizlidojuši pa gaisu. Un labi, ka viens vīriņš pastāstīja, kur šaušanas laikā jātur rokas.

Vietnam11_0296

Saigonā jeb Hošiminā mēģināju pāriet pāri ielai, lai nokļūtu pasaules lielākajā krāmu tirgū. Sākumā bija grūti saņemties. Princips vienkāršs – sataisi smaidīgu seju un sāc lēnām slīdēt cauri braucējiem. Tikai bez asām kustībām. Tas strādā:)

Vietnam11_0313

Vietnam11_0318

Hošimina pārsteidza ne tikai ar ielu haosu, bet arī ar saviem vadu mudžekļiem. Negribētu būt par elektriķi šajā rajonā.

Vietnam11_0078

Ar nakts autobusu virzījāmies tālāk gar piekrasti Hanojas virzienā. Nolēmām uz pāris dienām noenkuroties brīnišķīgā zvejnieku ostā – Mui Ne. Naktī visa jūra bija uguntiņu pilna, jo neskaitāmi kuģīši un peldošas veļas baļļas izbrauca selgā, lai ar mākslīgo gaismu pievilinātu zivis un citas jūras radības.

Vietnam11_0501

Vietnam11_0493

Vietnam11_0438

Vietnam11_0446

Vietnam11_0410e

Vietnam11_0415

Vietnam11_0451

Vietnam11_0348

Vietnam11_0382

Vietnam11_0402

Vietnam11_0439

Izzvejotās radības bija plaši pieejamas piekrastes ēstuvēs. Sen nav bijuši tādi zivju mielasti, kā šeit – Dienvidķīnas jūras piekrastē tieši zem kokosa palmām un Āzijas zvaigžņotajām debesīm.

Vietnam11_0560

Vietnam11_0558

Vietnam11_0578

Apkārt valdošie aromāti liecināja, ka zivju industrija nesmādē neko, pat zivju iekšas nē. Šajās mucās piesaulītē tapa ekskluzīvā zivju mērce. Tikai no dabīgām izejvielām:)

Vietnam11_0466

Tālākajā ceļā mūs pārsteidza vareni dabas veidojumi – krāsaini kalni un milzīgas smilšu kāpas.

Vietnam11_0481

Pēc visa spriežot, mēs nebijām pirmie ciemiņi no mūsu reģiona valstīm…

Vietnam11_0519

Kāpās izmantojām iespēju izārdīties ar kvadracikliem un sandbordu.

Vietnam11_0533

Vietnam11_0531

Vietnam11_0534

Vietnam11_0548

Vietnam11_0546

Vietnam11_0547

Degvielas krājumus atjaunojām šādā mobīlajā Shell benzīntankā. Ļoti praktiski!

Vietnam11_0464

Tālāk mūsu ceļš virzījās iekšzemē, garām kafijas plantācijām, rīsu kandžas brūžiem un zīdtārpiņu audzētavām.

Vietnam11_0678

Vietnam11_0693

Vietnam11_0620

Vietnam11_0676

Sastapām ceļā gan smaidīgus Budas, gan priecīgus pionierus.

Vietnam11_0666

Vietnam11_0659

Vietnam11_0456

Vietnam11_1378

Vietnam11_1375

Kamēr beidzot izspraucāmies cauri džungļiem līdz varenajiem Dalatas ūdenskritumiem.

Vietnam11_0646

Vietnam11_0627

Dalata pārsteidza ar savu nedaudz francisko šarmu, kā arī ar ģeniālās vjetnamiešu arhitektes Đặng Việt Nga projektēto (ja tā vispār var nosaukt šeit notikušo procesu) Dali un Gaudi stilā ieturēto Hằng Nga viesu māju.

Vietnam11_0708

Vietnam11_0720

Vietnam11_0706

Ņemot vērā saspringto grafiku un plānoto uzkāpienu Fansipānā – Vjetnamas augstākajā virsotnē, mums nācās izlaist dažas skaistas, bet tūristu pārpilnas vietas, piemēram seno galvaspilsētu Hue un jauko ostas pilsētu Hoi An. Tā nu taisnā vīlē ieradāmies galvaspilsētā Hanojā. Hanoja mūs sagaidīja ar reālu ielu bardaku. Cilvēki tirgojās, šmorēja un ēda tieši uz ielas, rikšu, mopēdu un velosipēdu spieta apņemti.

Vietnam11_0751

Vietnam11_0745

Vietnam11_0783

Vietnam11_0786

Vietnam11_0784

Vietnam11_0792

Vietnam11_0797

Vietnam11_0762

No Hanojas vilciens mūs veda tālāk uz ziemeļiem – uz Ķīnas pierobežu. Te atrodas Sapas apgabals ar gleznainām rīsa un tējas terasēm.

Vietnam11_0798

Vietnam11_1277

Apgabalu apdzīvo hmongi. Hmongu sievietes ar saviem bērneļiem pavadīja mūs itin visur.

Vietnam11_1236

Vietnam11_1325

Vietnam11_1314

Vietnam11_1346

Vietnam11_1369

Turpmākajās dienās bridām cauri džungļiem un bambusiem noaugušiem pakalniem uz Vjetnamas un visas Indoķīnas augstāko virsotni – uz Fansipanu. Tas jau ir nākamais stāsts:

Vietnam11_1061

Un visu beidzot atgriezāmies pie jūras, lai kuģotu starp tūkstošiem salu Halonga līcī. Par to arī atsevišķā stāstā:

Vietnam11_1887

Jā, un tad vēl apēdām čūsku. Arī atsevišķs stāsts ar video:

Vietnam11_1940

STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS