Horvātijas un Melnkalnes brīnišķīgā piekraste pie Dubrovnikas

Šis stāsts būs par mūsu 2 nedēļu piedzīvojumiem Horvātijas dienvidos un Melnkalnē. Un kas gan tā būtu par Horvātijas apceļošanu, ja mēs neapciemotu arī daudzās salas, kas izkaisītas Adrijas jūrā. Šī iemesla dēļ vienu nedēļu par mūsu mājām kļuva jahta. Bet nu visu pēc kārtas.

Dubrovnika. Apbrīnojami kompakta un apbrīnojami skaista. Kāds ceļotājs to noraksturojis kā krāšņu pērli, ko ieskauj augsti cietokšņa mūri.

Dubrovnik_0087

Un tiešām – kad skatījāmies no ieejas vārtiem, ieliņas galā jau varēja redzēt pilsētas otru malu. Bet kādas te ieliņas! Šo marmoru līdz spīdumam slīpējuši bizantieši, turki, venēcieši un tagad arī tūristi. Akmeņi tik gludi, ka pa pilsētu var pārvietoties, vienkārši šļūkājot un slidinoties:)

Dubrovnik_0112

Dubrovnik_0022

Dubrovnik_0051

Vēstures elpa vējoja no katras šķērsielas. Neskaitāmie laukumiņi bija tik pilni ar skulptūrām, ka drīz vien aptrūkās spēki lasīt katra ievērojamā venēcieša uzvārdu.

Dubrovnik_0207

Dubrovnik_0136

Dubrovnik_0196

Dubrovnik_0026

Dubrovnik_0027

Dubrovnik_0029

Ja paberzēja šī vīra degunu, tad, visticamāk, tas deva kautko labu:)

Dubrovnik_0034

Dubrovnik_0030

Kas mūs sajūsmināja vairāk par visu – katrs vēsturiskais laukumiņš bija piebiris ne tikai ar skulptūrām, bet arī ar jauku ielas restorāniņu galdiņiem. Dubrovnikas Vidusjūras virtuve – tas ir īpašs stāsts! Tik garšīgi sagrillētus jūras mošķus laikam nebijām baudījuši nevienā citā vietā.

Dubrovnik_0041

Dubrovnik_0144

Dubrovnik_0160

Dubrovnik_0147

Ceļš uz mājām izvērtās par pamatīgu kardio treniņu. Dubrovnikas šķērsielas varētu saukt par trepēm uz debesīm. Mūsu apartamenti atradās vienas tādas ieliņas galā – augstu virs pilsētas torņiem pie pašiem cietokšņa mūriem.

Dubrovnik_0055

Bet nu laiks teikt uz redzēšanos Dubrovnikai, jo ACI Marinā mūs jau gaida mūsu jaunās mājas.

Dubrovnik_1035

Nākamo nakti bijām nolēmuši pārlaist Mljet salā, kas slavena ar savu nacionālo parku. Te pilns mūsu burāšanas maršruts (klikšķiniet lai palielinātu).

Dubrovnik_sailing

Uzvilkām buras un pēc jautras traukšnās pa Adrijas zili zaļajiem ūdeņiem, iestūrējām kādā mazā ostiņā.

Dubrovnik_0815

Dalmācijas salās ar piestātnes vietām tā švaki. Parasti ir pieejamas vienīgi privātās piestātnes, ko ierīkojuši krodziņu īpašnieki.  Tas diezgan tieši ietekmē arī vakara pavadīšanas plānus. Šajā ostā par piestātnes izbūvi bija parūpējies kāds Jozefs.

Dubrovnik_0298

Devāmies pāris stundu pārgājienā apkārt salas iekšējiem ezeriem – Malo Jezero un Veliko Jezero. Tā tas izskatās no kosmosa. Varu vienīgi pateikt, ka ezeri savienoti ar caurtecēm un paisuma – bēguma iespaidā starp tiem plūst straumes. Vienā tādā ar prieku izpeldējāmies.

Mljet

Lai nu kā, krēslā bijām atpakaļ pie Jozefa. Un ne nieka nenožēlojām piestātnes vietas izvēli:)

Dubrovnik_0351

Dubrovnik_0358

Dubrovnik_0403

Liekam jaunu bildi iekšā! Pēc divdesmit jūdzēm spirgtā sānu vējā mūsu priekšā iznira tālākā un vientulīgākā no šī reģiona salām – Lastovo. Faktiski tas ir 46 salu arhipelāgs, kurš slavens ar tunču zveju. Salas centrā slejas sens cietoksnis, kurā bijām nolēmuši uzkāpt. Lastovo veselus 50 gadus bija nošķirta no ārpasaules, jo te atradās Dienvidslāvijas militārā bāze.

Dubrovnik_0432

Dubrovnik_0452

Dubrovnik_0454

Lieki piebilst, ka arī šajā salā mums bija jāizvēlas, pie kuras no 3 restorānu piestātnēm mēs stāsimies.

Dubrovnik_0467

Nākamā diena sākās ar lielāku šūpošanos. Līdz Hvarai bija vairāk kā 40 jūdzes. Kad ienācām Hvaras ostā, mums paziņoja, ka vētras un viļņu riska dēļ piestātne ir slēgta.

Dubrovnik_0497

Labi, ka atradām patvērumu kādā aizvēja ostā netālajās Pakleni salās. Uz Hvaru – apgabala skaistāko pilsētu, devāmies ar jūras taksometru.

Dubrovnik_0499

Jā, nu skaista tā Hvara.

Dubrovnik_0528

Dubrovnik_0556

Dubrovnik_0512

Kalna galā bija cietoksnis. Diezgan autentisks.

Dubrovnik_0538

Dubrovnik_0536

Dubrovnik_0546

Nākamajā dienā atkal 40 jūdzes. Pa vidu gan sanāca neliela tehniskā pauzīte Sveta Nedjelja vīna darītavā. Ostiņa bija tik maza un sekla, ka te bija paredzēta pietauvošanās vienai pašai jahtai. Un tā bija mūsējā!

Dubrovnik_0588

Dubrovnik_0407

Dubrovnik_0550

Tā nu laiks paskrēja nemanot un ap pēcpusdienu mēs savā priekšā ieraudzījām satriecošos Korčulas mūrus.

Dubrovnik_0780

Dubrovnik_0739

Skaista pilsētiņa. Arī šo, kā jau varēja iztēloties, uzslēja Venēciešu tirgotāji.

Dubrovnik_0732

Dubrovnik_0648

Dubrovnik_0637

Dubrovnik_0642

Tās akmens dzegas pilsētas namu sienās esot bijušas domātas tīklu žāvēšanai.

Dubrovnik_0763

Korčulas ievērojamākā vieta ir slavenā venēciešu ceļotāja Marko Polo dzimtās mājas. Marko Polo 13. gadsimtā atklāja Zīda ceļu un sagādāja venēciešiem tik ienesīgo tirdzniecības biznesu ar Austrumiem.

Dubrovnik_0692

Tā kā tovakar nebijām piesaistīti nevienam ostmalas restorānam, varējām izvēlēties maltīti pilsētiņas ielās pēc brīvas patikas.

Dubrovnik_0671

 

Dubrovnik_0711

Dubrovnik_0717

Dubrovnik_0720

Atkal pie burām! Nākamā osta bija paslēpusies aiz klinšu radzēm un tajā bija tik vien kā ducis māju.

Dubrovnik_0823

Dubrovnik_0899

Pakāpāmies līdz salas augstākajam punktam. Skaisti.

Dubrovnik_0890

Tovakar atkal sanāca “obligātās” vakariņas.

Dubrovnik_0868

Šī diena sākās ar jaunu izaicinājumu – izkuģot cauri garajam un visnotaļ seklajam Stonas kanālam. Sēkļi spīdēja gar abiem bortiem un pāris metrus no jahtas peldoties varēja mierīgi nostāties kājās.

Dubrovnik_0936

Dubrovnik_0942

Bijām priecīgi, kad kanāla galā beidzot ieraudzījām varenos Stonas mūrus.

Stonas mūris tika uzbūvēts 15. gadsimtā. To uzskata par Ķīnas mūra Eiropas mazo brālīti. Mūris stiepjās 7 km garumā pāri Pelješak pussalas šaurākajai vietai. Tā galvenais uzdevums bija aizsargāt sāls laukus, kas nodrošināja Dubrovnikas ekonomisko varenību.

Dubrovnik_0989

Dubrovnik_0984

Jāsaka, svelmainā pastaiga pa mūri drīz vien aizmirsās, kad atgriezāmies Mali Ston ēnainajās ieliņās. Tīģergarneļu buzzara bija vienkārši fantastiska…

Dubrovnik_0947

…bet, manuprāt, grillētie kalmāri to pārspēja…

Dubrovnik_2050

..bet nekas tomēr nespēja līdzināties svaigajām austerēm, ko audzē tepat Stonas līcī un atvēra mūsu acu priekšā. Tās te tirgoja uzreiz dučos.

Dubrovnik_1905

Dubrovnik_1816

Dubrovnik_1862

Piekrastē visur bija eži. Savukārt gleznā, kas piekārta mūsu viesnīcas istabiņā virs gultas, bija attēloti melni putni, kas izknābā miruša vīra iekšas. Nesapratām, kas ar to īsti bija domāts…

Dubrovnik_1869

Nākamajā dienā devāmies pussalas vidienē – vīna tūrē līdz pat Orebičai.

Dubrovnik_1881

Dubrovnik_1965

Dubrovnik_1963

Dubrovnik_1949

Dubrovnik_1934

Dubrovnik_1922

Orebičas kalnu nogāzes bagātīgi noaugušas ar vīnogulājiem. Kāpām augstāk un augstāk, līdz taka izgaisa krūmos.

Dubrovnik_2009

Tiesa, pa ceļam redzējām arī bēdīgas ainas – pēdējā kara laikā (1991-1995) sagrautas saimniecības un vīna darītavas ar šāviņu atstātiem caurumiem mūros. Bija grūti noticēt, ka tas viss te norisinājās tik nesen.

Dubrovnik_2019

Dubrovnik_2029

Prombraucot no pussalas atkal bijām Stonā. Iegriezāmies uz brokastīm. Pasūtījām kapučino un… dažus dučus austeru.

Dubrovnik_2089

Mūsu ceļš turpinājās uz Melnkalni.

Dubrovnik_1081

Sākumā atguvām mieru pilnīgi relaksētajā Herceg Novi pilsētiņā, kur pusdienas svelmē uz ielas grozījās vien pāris cilvēki.

Dubrovnik_1052

Dubrovnik_1056

Tad mūsu ceļš gar brīnumjauko Kotoras līci veda uz Perasti.

Dubrovnik_1086

Peraste – tā nu gan bija viena jauka pilsētiņa, īpaši jau krastmalas promenāde! Kā jau varat nojaust pēc baznīcas torņa – 10. g.s, Bizantija, tad Venēcijas republika 😉

Dubrovnik_1107

Dubrovnik_1119

Dubrovnik_1120

Dubrovnik_1134

Dubrovnik_1144

Dubrovnik_1149

Pievakarē sasniedzām tās dienas galamērķi – Kotoru. Kotorā izrādījās vienreizēji skaista vecpilsēta ar visnotaļ autentiskiem namiem un ieliņām. Kā nekā pirmās apmetnes te parādījās 1.g.s. p.m.ē. Viduslaikos šī bija viena no Dalmācijas ietekmīgākajām pilsētām.

Dubrovnik_1209

Dubrovnik_1222

Rīta treniņam nolēmām pakāpties pa Kotoras mūri, ko uzslēja venēcieši, lai aizsargātu savu stratēģisko ostu no uzbrukumiem no augšas. Lieta tāda, ka Kotora ir iespiesta starp jūru un stāvu klinti. Ienaidniekam pietiktu nokļūt līdz klints malai, lai pilsētiņa tiktu nomētāta ar akmeņiem un degošu darvu.

Dubrovnik_1241

Meklējot kārtējo ģeopunktu, uzdūrāmies kolosālai senai baznīciņai.

Dubrovnik_1253

Dubrovnik_1259

Un tad ieraudzījām ar roku zīmētu norādi, kas reklamēja lauku labumus. Vietējais fermeris bija iekārtojis savu rančo ar skatu uz Kotoras līci – Eiropas tālāko dienvidu fjordu un vienu no 10 skaistākajiem līčiem pasaulē. Bija tā vērts! Un arī siers, šķiņķītis un kandža bija lieliska.

Dubrovnik_1279

Dubrovnik_1274

Necik ilgi, kad sasniedzām Budvu. Budvas jaukākā atrakcija ir pastaiga vējainā laikā pa piekrastes dabas taku. Tā vien likās, ka pēc kārtējās bangas taka paliek tukšāka.

Dubrovnik_1349

Budvas simbols ir balerīna. Neko daudz par viņu netā neatradām. Tripadvisor saka, ka tā ir laba vieta selfijiem un daudzi aiztiekot viņas krūtis:) Bet tikai ne šodien, jo jūrā plosās īsta vētra.

Dubrovnik_1329

Ak, nē. Viens kārumnieks tomēr atradās;)

Dubrovnik_1334

Vecpilsēta izrādījās jauka, bet pārāk pilna ar smēķējošiem un krieviski runājošiem tūristiem.

Dubrovnik_1318

Nākamajā rītā mēģinājām aizpeldēt uz episko Sveti Stefan saliņu. Neveiksmīgi.

Dubrovnik_1362

Jaukais zvejnieku ciematiņš Tito režīma laikā tika pārvērsts par slēgtu elites atpūtas vietu. Te esot viesojušās daudzas tā laika pasaules slavenības. Šobrīd uz 30 gadiem saliņa ir ekskluzīvi iznomāta Āman viesnīcu ķēdei. Ieeja te iespējama vienīgi īpaši piesakot vakariņas vienā no viesnīcas restorāniem.

Dubrovnik_1417

Apkārtnes pludmales arī izrādās visnotaļ elitāras. Par uzturēšanos šajā meitene ir samaksājusi 50 EUR dienā.

Dubrovnik_1426

Savukārt nākamo pludmali pat viņa nevarēja atļuties – 75 EUR / dienā.

Dubrovnik_1433

Dubrovnik_1423

Dubrovnik_1446

Sala ir skaista un kārdinājums liels, tādēļ mūsu uzvārdi drīz parādās vakara speciālo viesu sarakstā. Vakariņas pa skaisto.

Dubrovnik_1380

Sakam uz redzēšanos jūrai, jo mums jāizdara vēl viens darbiņš iekšzemē – jāuzkāpj Melnkalnes augstākajā virsotnē – Bobotov Kuk. Bet par to lasiet jau citā stāstā.

Dubrovnik_1009