Pa Toskānas skaistākajiem vīna ceļiem 2: Cortona – Montepulciano – Monticchiello – Bagni di San Filippo – Pienza – Montalcino

Zem Sjēnas sākas patiesi skaistā Toskāna – bezgalīgas ainavas ar pakalniem, pāri kuriem vijās ar cipresēm iezīmēti ceļu līkloči. Te arī Itālijas visvairāk fotografētais skats. Toskānas klasika. Koordinātes? Neteiksim, bet bija jāiet pār lauku😉

Tā nu braucām no Sjēnas uz Kortonu, baudot rudenīgās ainavas.

Pa ceļam uz Cortona apmeklējam vēl vienu klasisku agriturismo objektu – Baracchi Winery. Neliela vīna darītava, noslēpusies ļoti šauru lauku ceļu labirintā, bet, ups…

… tai ir savs Michelin zvaigžņots restorāns. Vietu pie pusdienu galdiņiem, protams, nav, bet vīnu ar skaistu skatu neatsaka.

Un, kā jau tas pieklājas Michelin restorānam, komplimenta uzkodas atsver paša vīna cenu.

Cortona – pilsētele, kas izvietojusies kosmosā. Var jau celt pilsētu paugura galā, bet vai obligāti bija jāceļ 600 m virs ielejas?!

Ar augstumu šiem vēl nepietika, tādēļ visas pilsētas ielas uzbūvēja milzīgā slīpumā. Lai drošāk!

Par Kortonu iedvesmu smēlāmies arī no brīnišķīgās Fransisas Mejas grāmatas “Zem Toskānas saules”. Viņa tik forši apraksta Toskānas sadzīvi un tradīcijas.

Par Kortonas centru viņa saka: “Centro atrodas divi neregulāras formas laukumi, kas savienoti ar īsu ieliņu. Skaidrs, ka neviens pilsētplānotājs tos tā nebūtu iecerējis, bet šim pilsētas centram piemīt savs šarms. Četrpadsmitā gadsimta rātsnams ar 24 akmens pakāpieniem ir galvenā Republikas laukuma celtne. Pakāpieni kalpo par lieliskiem sēdekļiem, kad vakarā visi pilsētas iedzīvotāji dodas ārā, lai ēstu gelato, – no šejienes paveras skaists skats. Var aplūkot paaugstinājumu, kur kādreiz atradies zivju tirgus. Tagad tā ir restorānu terase un vēl viena lieliska skatu vieta pilsētā.  Visapkārt plešas ieliņu tīkls, kas ved uz trim pilsētas vārtiem. ”

Jeb arī par augšas baznīcu kalnā: “San Cristoforo baznīca, kas atrodas pašā pilsētas augšā, ir mana iecienītākā. Tā ir sena, celta apmēram 1192.gadā uz etrusku buves pamatiem. Es ielūkojos mazajā kapelā, kur redzama freska ar Marijas pasludināšanas ainu. Eņģelim ir gaiši zils tērps, kas viļņojas pēc straujā lidojuma.”

Cortonas apgabalam raksturīgais vīns, kā par pārsteigumu, nav no Sangiovese vīnogām! Viņi te spiež un raudzē Syrah.

Tuvojoties Montepulciano, itvisur apkārt ir vīna lauki.

Un starp tiem – olīvkoki.

Viņiem te pieņemta tāda kompleksā lauksaimniecība – kur vīns, tur olīveļļa. Pēdējai kā reizi šobrīd ir ražas novākšanas laiks. Puiši visā Toskānā ar garām kārtīm ķemmē olīvkokus un birdina mazās odziņas uz apakšā izklātiem palagiem. Kaut kur lasīju, ka tam te izmantojot vēl no kara laika palikušos izpletņus😊

Tā nu esam slavenajā Montepulciano. Ar ko tad tā slavena? Ar vīnu, protams!

Pazūdam kādā no daudzajiem vīna pagrabiem, kas atrodas zem šīs senās vīndaru pilsētiņas mūriem.

Vino Nobile di Montepulciano – pirmais DOCG kvalitātes vīns Itālijā, augstmaņu vīns, ko mīlēja Pāvests un Itālijas karalis. Viņš arī mans favorīts šī ceļojuma laikā😊 Gatavots no Sangiovese vīnogām

un noturēts ozola mucās 3 gadus.

Īpaši labs ir tas, kas marķēts ar Riserva.

Vēl mums silti ieteica neputrot Vino Nobile di Montepulciano ar  Montepulciano d’Abruzzo! Šejienes izcilais vīns ir no Sangiovese vīnogām un nes Montepulicano pilsētas vārdu, kamēr Abruzzo reģionā darinātais vīns ir no Montepulciano šķirnes vīnogām un nemaz nav izcils. Tāda puzle:)

Šī, savukārt, ir olīvu spiede. Svaigi spiesta olīveļļa ir šī brīža delikatese visā Itālijā.

Pilnam komplektam, un lai maz neliktos, nolemjam Vino Nobile baudīšanu bagātināt ar izcilāko no Toskānas vakariņu ēdieniem – Bistecca alla Fiorentina

Bistecca alla Fiorentina ir T-bone steiks, parasti ne mazāks kā 1 kg, kam kaula vienā pusē ir sirloins, bet otrā – izcila fileja.

Pilsētiņa svin vīna svētkus katru vakaru visa gada garumā. Neskaitāmās enotēkas, vīna pagrabi un vīndarītavu veikaliņi ir ļaužu pilni.

Rīts. Pēkšņi visi atkal atcerās, ka ir kovids. Brokastis gultā.

Iegriežamies jaukā, ļoti mazā viduslaiku ciematā kārtējā paugura galā, laikam Monticchiello. Te kārtējā lokālās pārtikas pieredze: Fettunta ar svaigi spiestu olīveļļu, kā arī Crostini ar aknu pastēti. tomātiem, speķi un šķiņķi.

Mūsu ceļš tuvojas nākamajam pārsteigumam. Termālie avoti Bagni di San Filippo internetā parādīti tik vien kā šī pa puse baltā klints ar  pāris baseiniem.

Izmērcējamies, izkarsējamies un grasāmies jau doties projām, kad ievērojam, ka daudzi mums slīd garām pa taku un pazūd mežā. Dosimies ka apskatīt, kas tur ir!

Wow! Aiz zelta lapām aizslēpies tas, ko viņi sauc The White Whale. Un Tas ir apdzīvots!

Atbilde nav tālu jāmeklē – vali apjozošais žogs ir nejauši palocījies uz augšu un attapīgie itāļi ir sapratuši, ka valis atkal atvērts SPA procedūrām😊 Mūs nav divas reizes jāpierunā!

Finālā gan super veselīgie kaļķi jānoskalo kādā dzidrākā ūdenī.

Esam atpakaļ vīna ielejā. Sēžam uz kārtējās viduslaiku pilsēteles, šoreiz Pienzas,  mūra malas un veramies Val d’Orcia plašumos. Vīnu lieliski papildina slavenais Pienzas aitas siers pecorino.

Šovakar mums paredzēta īsta agriturismo pieredze. Paliksim pa nakti zemnieku saimniecībā.

Es gan varbūt šo par tādu tipisku zemnieku saimniecību nenosauktu…

Bet, no otras puses, te ir gan zirgs, gan granātābols kokā. Kāpēc arī ne?

Šī varētu būt līdzīga tai, kas aprakstīta mūsu iemīļotajā grāmatā Zem Toskānas saules😊

Brīnāmies, kā visi pakalni var būt tādā vienādā krāsā. Tā ir Toskānas augsnes īpatnība. Viņiem te ir ļoti stabila mālsmilts augsne, kas ļoti patīk Sangiovese vīnogulājiem.

Augsne ir bagāta ar dzelzi, tādēļ vīni sanāk intensīvā krāsā un ar izteiktu raksturu.

No rīta iegriežamies pēdējā Val d’Orcia ielejas pērlē – Montalcino. Pilsētiņa slavena ar Brunello. Brunello nav gleznotājs, tas ir kārtējais DOCG vīns, viens no retākajiem un… arī dārgākajiem Itālijā.

Lai labāk iepazītu mūsu jauno draugu, dodamies pa kārtējo ciprešu aleju novada slavenākās vīndarītavas virzienā.

Kur vīndarītava, tur degustācija😊

Jāatzīst, garša šiem izstrādājumiem ir brīnišķīga. Dažādo pudeļu atšķirība slēpjās ne vīna, bet pašu vīnogulāju vecumā – vienā no pudelēm vīns esot pat no 100-gadīgiem vīna kokiem!

Vēlreiz izbaudām pasakainās ainavas, pirms atstāt Val d’Orcia ieleju un doties uz Chianti.