Slēpojums no Zilākalna pa veco Valmieras dzelzceļu
Slēpotāji, pasteidzieties, kamēr nav aizputināts! Janvāra beigās 13 domubiedri Ežu virsvadībā iebrauca lielisku distanču trasīti no Zilākalna līdz pat Valmierai, izmantojot lielisko Valmieras dzelzceļa uzbērumu. Kā to atrast? Dažas norādes būs turpmākajā tekstā.
Visupirms meklējiet 2. piestātni Valmieras autoostā. Tā kā mēs.
Svarīga informācija pērkot biļetes: Valmieras autobusā katrai slēpei un katrai nūjai izsit savu biļeti. Lai neaizkavētu biļešu pārdošanu, jūsu inventāra zīmoliem ir jābūt labi saskatāmiem. Ja tie nodiluši, labāk jau laicīgi piešķirt inventāram savus mīļvārdiņus.
Zilākalna autobusu pieturu būs viegli atrast pēc šai vēsturiskajai vietai raksturīgā marķējuma.
Neuztraucieties, ja jums nav līdzi sporta dzēriens un enerģijas batoniņi. Zilākalna veikalā būs nopērkams viss pārgājienam nepieciešamais.
Uz kalna virsotni ciematā būs izvietotas nepārprotamas norādes:
Tas notiks strauji – 50 m.v.j.l egles un priedes pazudīs un tās aizstās lapu koki, precīzāk liepas. Tā būs zīme, ka esat iebraukuši augstas enerģētiskās aktivitātes zonā. Vienā no aktīvākajām uz mūsu planētas!
Spriežot pēc daudzajiem satelīta šķīvjiem, Zilākalna Marta vēl aizvien mitinās nelielajā dzīvoklītī kalna galā un aktīvi seko līdzi pasaules norisēm.
Ceļš Zilajā kalnā ved tikai augšup. Uz leju ceļa nav! Tālāk ieteicams doties pēc azimuta.
Ar īpašu bioloģisko daudzveidību mūsu distanču trasīte pārsteigs posmā no punkta 5 līdz 6. Egļu meži mīsies ar bērzu audzēm. Mazs ieteikums – neņemiet nost slēpes. Pilsoņi, kas to izdarīs, iegrims līdz celim purvā.
Posmu īsi pirms Valmieras dzelzceļa nosaucām par “1000 sitieni pa ģīmi” .
Yess! Dzelzceļa uzbērums. Turpmāk viss ies kā pa diegu. Jānokasa tik no slēpēm piesalusī purva rāva. Vislabāk to darīt ar nazi. Tā var vienlaikus arī uzasināt slēpes.
Nu tik augšā pa uzbērumu un mūsu priekšā iznirs spožās Valmieras dzelzceļa sliedes!
Upps.. šoziem laikam vēl neviens nav braucis.
Aizputinātajos laukos dzelzceļu nebūs nemaz tik viegli atrast. Sekojiet mūsu pēdai!
Kocēnu stacijas ēka nepārprotami vēstīs, ka esat uz pareizā dzelzceļa.
Čiča point (tas no mūsu Peru ekspedīcijas pieredzes:) – vieta, kur vietējie tirgo kandžu, parasti ir iezīmēta ar krāsainu plastikāta maisiņu.
Ne visur sliežu ceļš būs perfektā kārtībā. Dažiem grāvjiem nāksies kulties pāri saviem spēkiem. Svarīgi – atsevišķi novietota slēpe kalpos kā marga tikai uz ļoti īsu mirkli. Nāksies vien lekt pāri pašai.
Uz Amatas braucējiem lekšanas instrukcija neattiecas. Šie cilvēki arī -15 grādos mīl bradāt pa upīti.
Ar desu cepšanu pie Valmieras dzelzceļa nekādu problēmu. Kūtsgalā vienmēr var salasīt vajadzīgo inventāru grilam:
Kas neriskē, nedzer šampanieti! Tā laikam var teikt par šo burbuļojošās upeles šķērsošanu.
Marodieri izvazājuši arī šo dzelzceļa tiltu. Būs vien jāšļūc apkārt pa ceļu.
Cik forša sajūta atgriežoties atkal atpakaļ uz uzbēruma. Priekšā Anuļas upe.
Atā sunīti! Lai kā tu mūs gribēji noķert, ar tavām tievajām kājiņām tev šo tiltu nepieveikt. Vajadzīgas slēpes, lai neizkristu cauri, bet tev to nav. Kā no šī tilta nokļūt Valmierā? Tas ir vienkārši! Skat karti Nr 2:
Paldies Rolandam no Ežiem uz 12 līdzbraucējiem!
