Ģeologi sauc Merapi par “vulkānu-slepkavu”. Kā mēs kāpām Merapi (+radio intervija)

Latvijas Radio intervija ar LU goda profesoru Ojāru Āboltiņu par Merapi vulkānu. Profesors saka:
“Merapi pieder pie tiem vulkāniem, kas pasaulē nereti tiek apzīmēti kā “vulkāns – slepkava”. Viņš nerada lavas izplūdi, bet gan pārkarsētu gāzu putekļu masu, kas pārvietojas pa nogāzi ar 150 km/h, sadedzinot visu savā ceļā. 1910.g dažās minūtēs gāja bojā 30 000 cilvēku…”
Tālāk intervijā ceļotājs Kaspars Ulsts par sajūtām kāpjot šajā vulkānā. Ieslēdziet fonā un skatieties tālāk bildes:)

Un te bildes no kāpšanas:

Merapi ir viens no aktīvākajiem pasaules vulkāniem. Mēs kāpām laikā, kad bija jau izsludināta priekšpēdējā bīstamības pakāpe pirms visa novada evakuācijas. Un novads te ir teju 1 miljons iedzīvotāju!

Mēs izgājām 1:00 naktī no vietējās tūristu apmetnes. Mūsu pavadonis uz deguna bija uzlipinājis baltu plāksteri. Bažīgi vaicājām, vai tāds vajadzīgs, kāpjot Merapi vulkānā? Taču viņš atzina, ka viņam pēc karstās ielejas vienkārši salstot deguns.

Pirmās stundas, gluži tā pat, kā Āfrikas un Amerikas vulkānos, bridām pa putekļainām tranšejām. Tās rodas, lietus ūdenim izskalojot pelnus un izmešus. Vietām tranšejas vijās cauri skaisti ziedošu krūmu audzēm, vietām bija noaugušas ar zāli.

Kad tikām virs mākoņiem, bija apmēram 4 rītā. Par to nepārprotami liecināja rīta lūgšanas, kas daudzbalsīgā korī lauzās no tumsā grimstošās ielejas. Vulkāna apkārtnē dzīvo ap miljons cilvēku, gandrīz tikai musulmaņi. Tā nudien bija sirreāla sajūta, ko pastiprināja strauji tuvojošais saullēkts.

Vulkānam bija sākusies kārtējā diena. Tas jutās veselīgi, par ko liecināja tvaika strūkliņas, kuras spraucās ārā zem mūsu kājām. Oda pēc sēra.

Liekas, bijām sasnieguši krātera malas augstāko punktu.

Uz otru pusi pavērās plašs skats uz citu vulkānu grupu, kā arī uz visaktīvāko Merapi nogāzi – pēdējā izvirduma laikā tieši šajā virzienā nonesa tūkstošiem cilvēku apdzīvotos ciematus.

Uztaisījām grupas bildi, nodziedājām virsotnes dziesmu un tināmies lejā, kamēr vēl šamējais tādā miermīlīgā noskaņojumā.

Drīz taka draudēja atkal pazust mākoņos. Bija jāslēdz iekšā GPS, lai nenomaldāmies.

Tirgus. Laikam musulmaņi arī guļ siestu.

Palmu eļļa – runā, ka ne visai laba veselībai, taču te, Indonēzijā, tā ir visu ēdienu gatavošanas pamatā. Vistiņas taču pēc gulēšanas karstajā saulē ir labi jāapcep!

Sakopām savas mantas un izpurinājām putekļus Vogel Guest House – Lonely Planet ieteiktajā Merapi kāpēju atpūtas vietā.

Nākamajā rītā devāmies cauri džungļiem uz aktīvo vulkāna nogāzi. Te pēdējā izvirduma laikā lavas upe nonesa ciematu ar 10 000 iedzīvotājiem Mūs pavadīja pieredzējis vulkānu pētnieks no Vogel Guest House. Viņš bija vīrs ar militāru disciplīnu – 3:30 rītā sākās instruktāža un precīzi 4:00, nokārtojuši drošības eksāmenu, varējām doties ceļā.

Tā tas izskatījās toreiz, pirms kādiem 10 gadiem, kad sakarsēta putekļu masa gāzās pa nogāzi un aizdedzināja visu savā ceļā. No šī izvirduma palikusi milzīga grava un plašas izdegušu džungļu teritorijas.

Un tā tas izskatās šodien, kad 2010 gada 25 oktobrī ir sācies kārtējais izvirdums! Te bildes no notikuma vietas!

Te neliels ekspedīcijas video ar spilgtākajiem brauciena mirkļiem uz dziesmu dūmojošā Merapi vulkāna virsotnē

Ieslēdziet skaņu un izbaudiet:)


STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS