Ekstrēms velobrauciens Salacgrīva – Rīga

Nolēmām padalīties savā pieredzē, kā vienkāršu velobraucienu padarīt interesantāku un ekstrēmāku. Viss sākas ar maršrutu. Izvēlaties tādu, kas nodrošinās iespēju nebraukt pa šosejām. Piemēram, pamēģiniet aizkulties no Salacgrīvas līdz Rīgai. Mums tas prasīja 2 dienas un 162 km. Maršruta karte ir te (238 Kb), turiet to līdzās, lai izsekotu stāstam.

Sāciet ceļojumu no Rīgas autoostas ar autobusu 8:40. Tas ir ļoti labs, ja esat divatā. Ja pie autobusa jau gaidīs divi citi ar velosipēdiem, tad šoferis jums palūgs braukt ar autobusu 9:40, kas būšot ar lielāku bagāžas glabātuvi.. Tā arī bija! Mums, piemēram, priekšā aizspraucās 2 somi.

Cenšaties nopirkt pirms brauciena jaunu velosipēdu. Un esiet drošs – tam plīsīs kamera vēl autoostā. Bet neskumstiet, jo tur pat pie autoostas ir velo nomas kiosks, kas laipni jums pārdos citu kameru. Aizsteidzoties notikumiem priekšā – tā otra plīsīs pēc 10 km nobraukuma.

Salacgrīvā nokļuvuši, noteikti iestiprinieties kādā no krodziņiem. Ja jūs ielaidīs autobusā 8:40, jums varbūt izdosies arī nopirkt zivis, ko tirgo tikai kioskā pie autobusa pieturas, kas strādā līdz 12. Zivis, braucot gar jūru, ir ļoti svarīgas. Ja negribas riskēt, nopērciet tās jau Rīgas tirgū.

Lieliski! Brauciens nu var sākties. Pirmos pārsimts metrus braukšana būs nepieklājīgi viegla un raita.

Tad sākas dūņas uzn zāles. Pat 1 – 1 ātrums un protektora riepas te nelīdzēs. Stumiet riteni!

Lielisku baudu ekstrēmistiem sagādās brauciens pāri neskaitāmajiem līcīšiem.

Te nav dziļš, brauciet droši!

Ja kājas sāk mīties pa ūdeni, jeb arī traucē akmeņi, nesiet savu velosipēdu. Tā ir lieliska pārmaiņa pēc braukšanas pa dūņām.

Kad tas apniks, meklējiet mežā paralēlus jūrai celiņus. Bet brauciet pa tiem uzmanīgi, lai nepaslīdētu uz sēnēm.

Celiņi pāris vietās aprausies, bet nebēdājiet! Droši dodaties atpakaļ uz liedagu.

Līdz Svētupes ietekai dūņas ir garantētas.

Ja esat nopircis jaunu velosipēdu, nekādā gadījumā pirkumu neapmazgājiet jau mājās. Jums ir garantēts ekstrēmiem piedzīvojumiem pilns brauciens. Piemēram, sekos otras kameras plīsums desmitajā brauciena kilometrā. Jums būs iespējas doties uz tuvākajām mājām un lūgt līmi un pumpi. Aizmirsu pateikt, ka nekādā gadījumā neņemiet līdzi velo pumpi un aptieciņu.

Svaigi pielīmēts ielāpiņš varētu arī neizturēt slodzi. Tad jums būs iespēja paviesoties vēl kādās mājās.

Piebrauciet Vitrupes sarkanajām klintīm no augšas, tad nesiet savu riteni lejā.

Mēģiniet tomēr vilkt ārā līdzpaņemto pudeli, un aplaistīt riteni. Tas palīdz, jo no šī mirkļa nebija nepieciešama neviena kameras līmēšana.

Re, tālumā, raga galā jau spīd Ķurmraga bāka.

Liedagā ir akmeņi un grimstošas smiltis, tādēļ brauciet pa aizaugušu meža ceļu gar kraujas malu. Tas ir lielisks, ja brauc uz kādiem 20 km/h.

Uzmanieties no cilvēka veidotiem šķēršļiem, kas aizvien biežāk pārsteidz ceļotājus.

Ķurmraga bāka ir lieliska vietiņa lai izlocītu no velostūres notirpušās rokas

Tālāk, līdz pat Duntei, apkārtne būs purvaina, būs jāšķērso vairākas upītes. Nekādā gadījumā nemēģiniet šo posmu braukt gar jūru. Labāk meklējiet dažādas iespējas krastā – tas ir interesanti.

Pirms Tūjas būs jauks brauciens gar krastu.

Tikai nesabīstieties no šī! Un no diviem milzīgiem nepiesietiem suņiem, kas dzīvo tuvējā bākā. Tie īpaši neieredz velobraucējus.

No Tūjas līdz Duntei liedagā daudz akmeņu, bet var tīri labi stumt.

Lielisks piedzīvojums (īpaši vakara krēslā) ir mēģināt izbraukt no liedaga līdz paralēli jūrai ejošam ceļam. Tas nozīmēs vairāku kilometru braucienu pa taisnu, šauru un purvainu taku cauri lapu koku džungļiem.

Telti celiet jūras krastā, bet pārliecinieties, ka apkārt nav miljoniem skudru. Tās ir iecienījušas daudzas smilšu kraujas. Mūsu ieteikums ir telts celtniecībā izmantot velosipēdus. Tad tie arī būs lielākā drošībā, kamēr gulēsiet.

Ja jums ir draugi, kas vēlēsies pievienoties braucienam ar pirmo rīta vilcienu, sarunājiet tikšanos pie objekta, kam nevar paskriet garām – pie Lauču dižakmens.

Neņemiet līdzi produktus brokastīm! Tā vietā pamēģiniet uzmodināt Vidlauču saimnieci. Ja nekas nesanāks,

ap deviņiem viņa piecelsies pati. Brokastu kafija cenas ziņā neatpaliks no Vecrīgas krogiem. Ja kempingā apmetušies Mersedesu tirgotāji, sakiet, ka jūs tirgojat Porshe. Tad jūsu kafiju varbūt neaiznesīs viņiem.

Kamēr malkosiet kafiju ar lašmaizīti, jūsu draugi panesīsies garām lielā akmens virzienā.

Te mēs visi esam: Guntis, Jānis Ā., Jānis A., Kaspars

Nonākuši Skultē, neturpiniet braukšanu gar jūru. Padariet savu braucienu daudzveidīgāku, pagriežaties iekšā kontinentā pa visnejaukāko ceļu, kādu vien velobraucējs var izvēlēties. Tas ir grantētais ceļš Skulte – Vidriži. Pat nemēģiniet braukt pa asfaltēto Saulkrastu – Bīriņu ceļu, kas iet paralēli.

Tūlīt pēc uzbraukšanas uz Limbažu ceļa, jūs gaidīs lieliskā Pēdējā Lata saimniece.

Man īpaši patika kafija, kam saimniece piedāvāja pieliet īstu lauku pienu.

Nelielai kalnu pieredzei stingri ieteicams iegriezties Bīriņu parkā.

Bet iepriekš iestiprinieties Dzirnavu krodziņā.

Ieteicams ir kokteilis, kurš, lai gan dārgs, ir ļoti biezs un ar ļoti labu garšu

Bīriņu plāns (186 Kb)

Lieliska kalnu pieredze tiks iegūta, braucot gar Bišu dārzu vai pa Emīlijas aleju

Mīlestības saliņai piebrauciet klusi no aizmugures. Kas zin…

Nu jau būsiet iepazinuši braucējus tik pamatīgi, ka pateiksiet, kuram no mums Murjāņu ceļmalas kafejnīcā bija kurš komplekts. Varianti ir sekojoši:

Kaspars Jānis A.

Jānis Ā. Guntis

Jānis A. Guntis

Kaspars Jānis Ā.

Guntis Jānis A.

Jānis Ā. Kaspars

Te pat kafejnīcā paprasiet augu eļļas karoti, lai aplaistītu izžuvušo ķēdi. Pēc vakardienas brauciena pa jūras ūdeni tā ellīgi čīkstēs.

Tālākais ceļš ir vienkārši lielisks! Kas var būt labāks, kā atgriešanās Rīgā pa Gaujas labo krastu – cauri Rampas purvam un Ādažu poligonam. Braucot cauri Lojai, pajautājiet kādam, pa kuru ceļu jums vajadzēs pagriezties pēc kilometra.

Un pa kuru pēc vēl pāris kilometriem.

OK, šo te pateiksim priekšā:

Pamēģiniet pa kreisi…

…un tagad pa labi

…atdursieties strupceļā.

Brauciet tagad atpakaļ uz krustcelēm…

Te nāksies stumt kādu gabaliņu, bet tad mežā aizstiepsies šaurs celiņš.

Izbraukuši pa to līdz Iļķenei, brauciet uz Gujas malu. Ceļš atdursies Gaujmalas krūmos tanī vietā, kur kādreiz pāri veda vecais tilts.

Jānis Ā. vienruden te forsējis upi, pat nesamērcējot bikses. Jāzin tik īstā taka.

Ja nu nekādi neizdodas to uztaustīt, jeb arī ūdens pēc lietiem ir augstāks, brauciet pa to pašu krastu cauri poligonam uz Ādažiem. Tur ir bleķa tilts pār Gauju.

Pie uzgriešanās uz Pleskavas šosejas ir šašliku būdas. Laba vietiņa, lai savilktu kopā visus galus un plānotu nākamo ekstrēmo izbraucienu.

Lai jums veicas!

2 Jāņi, Guntis, Kaspars.