1001 jūdze Turcijā: Cappadocia sirreālās ielejas

1001 jūdzes ekspedīcija Turcijā apmeklēja fantastiskus erozijas veidojumus Cappadocia apgabalā ap teiksmaino Goreme pilsētiņu. Pēc Antālijas laiskajām pludmalēm nokļuvām pilnīgi citā pasaulē – ceļotāju un mugursomnieku paradīzē! Tas ir tā vērts – ziedot vienu dienu ceļā, lai mērotu 500 km pa bezgalīgajām Turcijas vidienes stepēm, un tad pēkšņi nonākt pasaules malā, vietā, kur varētu būt risinājušies zvaigžņu karu jeb citi tamlīdzīgi notikumi.
Ducis ieleju, katrā kāds pārgājiena maršruts. Nu un tad, ka ārā +40. Var taču paglābties no svelmes kādā pazemes pilsētā, gluži tā pat, kā to savulaik darīja bizantieši.
Jeb, vēl labāk, agrā rītā iekāpt gaisa balonā, un pārlidot visam tam pāri citu tādu pašu avantūristu kompānijā.

Alanjā iznomājām šo gāzes automobīli ar krāšņo stūri. Turcijā ir tik vājprātīgi dārgs benzīns, ka gandrīz visi auto pārtaisīti uz gāzi. Priekšā 500 km ceļa uz Turcijas vidieni Nevsehir virzienā.  Sākumā ceļš šķērsoja jaukus priedēm noaugušus kalnus, taču tad sākās bezgalīgas izdegušas stepes.

Pievakarē gludās stepes vidū pēkšņi iznira grava, kas pārsteidza ar savu krāšņumu un sirreālajiem veidojumiem. Bijām sasnieguši Goreme. Visa pilsētiņa sastāvēja no Bizantijas laika klinšu alām. Apmetāmies kādā alu viesnīcā.

Vakarā apciemojām krodziņu, kas gan nepiedāvāja alkoholu, toties pārsteidza ar sautējumu māla podiņā, kam pirms ēšanas ar āmuru nosita vāciņu.

Nākamajā rītā jau agri devāmies uz trekinga sākumpunktu – uz Zelves ieleju. No šejienes kādās 5-6 stundās var tikt atpakaļ līdz Goremei.

Zem mums Cavusin alu pilsēta. Kolosāli alu dzīvokļi, visi izcirsti klintīs.

Tālāk ceļš ved blakus ielejās, kas arī pārsteidz ar alu mitekļiem.

Visubeidzot pa šauru kanjonu atgriežamies Goreme, netālu no kempinga, kas atrodas kalna galā.

Vakarā saulrietu vērot dodamies uz blakus pilsētiņu Uchisar, kas slavena ar savu klintī izcirsto vecpilsētu. Skats uz ieleju no klints augšas iespaidīgs.

Nākamajā rītā ap 5 esam pie kanjona malas. Klusumu pāršalc gāzes degļu radītās skaņas un tad aiz kalna parādās pirmie baloni. Tie nāk un nāk, daži lido pa augšu, daži nolaižas aizās un nav saprotams, kā tie tur neiesprūst. Lieliska atrakcija gan lidotājiem, gan vērotājiem.

Dodamies uz gleznaināko no visām – uz Dervent Valley. Te ir tik neparasti veidojumi!

Kad Goreme ielejas apceļotas, ceļš tālāk ved uz Soganli alu pilsētu. Brauciens izrādās diezgan dramatisks, jo Goreme nepapildinu autogāzi, bet nākamos 100 km ceļš ved pa vientulīgiem kalniem, kuros nav nekādas degvielas. Deg sarkanā lampiņa un auto, liekas, brauc ar svētā gara enerģiju. Soganli pārsteidz ar savām 10-11. g.s. alu baznīcām un mūku mitekļiem ar baltajiem lodziņiem.

Visubeidzot dodamies vēl dziļāk pazemē.  Derinkuyu pazemes pilsētai ir 11 stāvi, kas iestiepjas pazemē 85 m dziļumā. Ieejas tika nobloķētas ar šādiem priekšā aizveļamiem laukakmeņiem. Bizantijas periodā, apmēram 5-10. g.s. te dzīvoja līdz 50 000 cilvēku. pazemē bija virtuves. baznīcas, skolas utt. pamatā pazemes pilsētas izmantoja, lai pārlaistu persiešu un citu iebrucēju sirojumus.