Sicīlijas aktīvie vulkāni: Vulcano, Stromboli, Etna

Esam uz mazas saliņas Tirēnu jūrā 25 km no Sicīlijas krastiem. Gaiss te ir smags un sutīgs, bet ne jau tikai dienvidu saules dēļ. Mums priekšā kā elles katls vārās dubļu baseins, bet visapkārt no zemes spraucas karsti sēra garaiņi. Kas gan tā par ellišķīgu vietu šajā pārliecināto katoļu zemē? Saliņas nosaukums runā pats par sevi – Vulkano – viena no četrām vietām Itālijā, kur novērojama aktīva vulkāniskā darbība.

Sicilia_0729

Dubļu vannā nav nemaz tik viegli iekāpt. Tievas tvaika strūkliņas izplūst no baseina dibena ik uz soļa. Vairākas reizes nepatīkami apdedzinu pēdas. Vēl trakāk ir atrast drošu vietiņu, kur apsēsties.

Sicilia_0703

Vērojam, ka baseina apmeklētāji bagātīgi notriepjas ar dubļiem. Dubļi ir dziednieciski ādai, taču nekādā gadījumā nedrīkst nonākt acīs. Laikam jau to sēra sastāvs nav visai draudzīgs. Paši itāļi gan visai drosmīgi nozieķējuši savus degunus.

Sicilia_0738e

Kad āda un peldbikses tā pamatīgi piesūkušās ar sēru, mēģinām ienirt dzidrajā jūrā un dabūt to visu nost. Tiesa, ar pirmo mēģinājumu tas neizdodas, jo katrs ādas pleķītis ir rūpīgi jānomazgā no lipīgās masas. Toties kādas te pludmales! Atgādina Āfrikas savannu. Patiesībā jau Sicījija nemaz arī nav tik tālu no Āfrikas.

Sicilia_0742

Vēl viens salas jaukums ir mīlīgie krodziņi, kur var dabūt milzīgas porcijas ar jūras veltēm un neiztrūkstošo mājas vīnu. Auksts baltvīns ar pāris ledus gabaliņiem ātri palīdz aizmirst apkārt valdošo sēra smaku.

Sicilia_0763

Necik ilgi pie apvāršņa parādās nākamais prāmis, kas mūs nogādās tālāk uz Stromboli salu. Tur mums paredzēts kāpiens Eiropas aktīvākajā vulkānā, kas nu jau 2000 gadus spļauj lavu, sakarsētus akmeņus un pelnu mākoņus.

Sicilia_0785

Ir četri pēcpusdienā. Sicīlijā tas skaitās pats bula laiks. Termometrs pakāpies līdz 40 grādu atzīmei, pie debesīm ne mākonīša, bezvējš. Vienu mākonīti gan tomēr redz – virs kilometru augstā Stromboli virsotnes. Faktiski jau Stromboli krātera augstums ir 2 km, taču puse no tā atrodas jūras dzelmē. Sala, uz kuras mēs stāvam, ir Stromboli vulkāna gals, kas izspraucies no jūras 59 km no Sicīlijas krastiem.

Sicilia_0803e

Tikšanās ar mūsu pavadoni Mario sarunāta pie vienīgās ciema baznīcas, kas, kā par nelaimi, uzcelta krietni kalnā. Stiepjam visu savu mantību pa piekarsušajām ieliņām.
Mario nepatīk mūsu sporta kurpes – neesot gana augstas un hermētiskas kāpšanai vulkānā. Magmatrek birojā pie sienas piekarināts milzu plakāts, kurā uzzīmēti pareizie apavi – augstie ādas zābaki. Beigās tomēr pārliecinām viņu, ka esam pieredzējuši ne tādus vien vulkānus un viss būs kārtībā. Galu galā, netaisamies taču bradāt pa lavu.

Sicilia_0798 Sicilia_0804

Ap sešiem pametam ciemu un pēdējā iela mūs izved uz kalnu takas. Nākamās 3 stundas kāpjam pa putekļainu niedru labirintu, tad pa krūmājiem un beidzot pa vulkānisko izdedžu klātām nobirām.
Mario pa ceļam mums daudz stāsta par Sromboli. Stromboli aktivitāte turpinoties jau 2000 gadus. Tas esot nejauks – eksplozīvs vulkāns. Lava nevis mierīgi plūstot, bet gan tiekot izšauta sprādzienu veidā apmēram 200 m augstumā kopā ar kvēpiem un gāzēm. Sprādzieni nav regulāri un var atkārtoties gan nākamajā minūtē, gan tikai pēc stundas. 2002, 2003, 2007, 2009 un 2013. gadi iezīmējas ar nopietnām eksplozijām, kas mainījušas krātera formu. Mario stāsta, ka šādas eksplozijas gadījumā gaisa vilnis mūs izmētātu kā zirņus no virsotnes līdz pašai jūrai. Reiz šādā eksplozijā milzu akmens esot uzkritis tieši uz viņa mājas jumta un sagrāvis vienu sienu. Labi, ka neviens neesot bijis mājās.

Sicilia_0815 Sicilia_0823 Sicilia_0838

Ap deviņiem esam pie krātera malas. Riet saule. Mēs pielaikojam savas ķiveres, kas līdz šim pendelējušās pie somas sāniem. Tad pēkšņi netālu no mums izšaujas lavas strūkla un tai seko milzīgs piķa melns mākonis. Iespaidīgi! Mario gan brīdina, ka mākonis nesot sodrējus un stikla kristāliņus, kas ir ārkārtīgi bīstami elpošanai un optikai – gan kontaktlēcām, gan mūsu fotoaparātu objektīviem.

Sicilia_0857 Sicilia_0872

Drošības apsvērumu dēļ virsotnē drīkstam uzkavēties ne ilgāk kā stundu. Šovakar Stromboli mums ir labvēlīgs un spļauda lavu pa veseliem 2 krāteriem. Arī vēja virziens ir perfekts – dūmu mākonis tiek nests prom no mums un no krātera. Tādējādi mums ir tā laime izbaudīt Stromboli izrādi visā tās krāšņumā. Mums zem kājām vārās sarkans lavas katls. Garaiņi tajā veido dažādas spocīgas figūras.

Sicilia_0900 Sicilia_0922

Ik pa laikam izšaujas kārtējais gāzes burbulis. Tad no katliņa gaisā tiek izmesti neskaitāmi uzvārīti akmeņi, kas, gaisā līdz pusei atdzisuši, grabēdami sabirst lejā.

Sicilia_0973

Mario dod mums vēl pēdējās 10 minūtes. Stromboli klusē. Varbūt perina kaut ko lielāku un nejaukāku? Lai nu kā tur būtu, ir pienācis laiks pazust no šīs nedraudzīgās vietas. Lejupceļš izvēršas par neaprakstāmu piedzīvojumu. Mario mums izdala elpošanas maskas un iesaka noslēpt visu optiku somas visdziļākajā vietā. Un tad sākas elle. Kolīdz esam pārkāpuši pāri krātera malai, attopamies uz stāvas smilšu un pelnu nogāzes. Pusstundu bez apstājas skrienam lejup, kājām līdz potītēm iegrimstot birstošajās smiltīs. Mūs apņem necaurskatāms putekļu mākonis. Lukturīši priekšā izgaismo vien baltu putekļu sienu. Mūsu tik elpojošie gore-tex trekinga apavi jau pirmajās minūtēs ir piesūkušies ar smiltīm. Tās sabirušas cauri auduma šķiedriņām un sakrājušās kaut kur gore-tex starpslānī. Apavi kļuvuši par kilogramu smagāki, piedzīti pilni ar smilšu masu un nežēlīgi spiež. Diemžēl apstāties šajā posmā nav iespējams. Tā nu pilnā ātrumā slidinamies lejup pa nogāzi līdz pirmajam horizontālajam plauktam. Plaukts nepalīdz. Pirmkārt – apavus nav iespējams izpurināt. Smiltis ir tik smalkas, ka sabirušas starp slāņiem un ārā birt netaisās. Otrkārt – atklātā smilšu nogāze ir tikai ziediņi salīdzinājumā ar tālāko maršrutu. Otro pusstundu ienirstam 1-2 metrus dziļā pelnu tranšejā. Visi saceltie putekļi burtiski pakaras gaisā. Lukturīši šajā biezumā nav spējīgi izgaismot pat tranšejas pagriezienus. Tos pārsvarā nosakām ar tausti.

Sicilia_0977 Sicilia_0982

Pirmās ciema ugunis sajūtās var pielīdzināt Paradīzes vārtu ieraudzīšanai cauri mākoņiem. Bet… mums nav māju. Esam paņēmuši līdzi visu kempinga aprīkojumu, bet Stromboli salā, kā izrādās, nav neviena kempinga. Varat iedomāties, kā mēs šobrīd alkstam pēc aukstas saldūdens dušas! Mario mums iesaka nokāpt līdz picērijai, kuras saimnieks izīrējot otrā stāva istabu. Ir jau tuvu pusnaktij, kad uzmeklējam mūsu potenciālo labdari. Strombolietis izrādās visnotaļ pozitīvs, un nosauc mums ciparu 130 EUR. Paskaidroju, ka visi gulēšanas piederumi, ieskaitot piepūšamos paklājiņus, spilvenus un palagus mums ir līdzi pašiem savi. Mēs vienkārši alkstam pēc dušas un horizontālas grīdas, kur to visu izklāt. Atbilde ir nemainīga – 130. Pasūtam šo… vienu māju tālāk un ieveļamies vienīgajā atvērtajā krogā noskalot bēdas un Stromboli putekļus. Alus burtiski nočūkst pārkarsušajā ķermenī. Pēc mirkļa jau esam ierīkojuši eko nometni aiz kādas zvejnieku laivas – par baltu velti, spirdzinoša jūras vēja atvēsinātu un miljons zvaigžņu piegaismotu. Rīt astoņos prāmis mūs vizinās tālāk uz Vulcano un tad uz Sicīliju. Atā, Stromboli! Paldies, ka neuzsprāgi!

Sicilia_0986 Sicilia_0993 Sicilia_0995

Sveika Sicīlija, ar saviem lieliskajiem kempingiem, kur jūras veltes pašas lec ārā no jūras tieši uzpannas. Tā mēs izbaudām atpūtas dienu pirms došanās uz varenās Etnas nogāzēm.

Sicilia_1015

Nākamajā rītā Tom-Toms mūs vadā cauri neskaitāmām mazām pilsētiņām, spītīgi virzot prom no ceļiem, uz kuriem itāļi uzrakstījuši “Etna”. Mūs apņem neparasta rudenīga nokrāsa – kā zelta lapu laikā Siguldā. Tomēr, rūpīgāk ieskatoties, secinām, ka dzelteno toni veido tādi kā ziediņi – milzum daudz dzeltenu ziediņu.

Sicilia_1043

Atšķirībā no Stromboli, Etnā par mazu, bet draudzīgu samaksu iespējams viss. Vienmuļo pelnu mīcīšanu iespējams aizstāt ar jautru vizināšanos apvidus mašīnās. Tās izved cauri mākoņiem un izlaiž tieši blakus pēdējā izvirduma aktīvajam krāterim.

Sicilia_1058 Sicilia_1118 Sicilia_1124 Sicilia_1140

Ainavas Etnas nogāzēs ir pasakainas. Pelēkie izdedžu lauki mijas ar košiem zāles un koku pleķiem. Šur tur no zemes spraucas tvaiki. Vulkāns ir dzīvs un nekautrējas mums to atgādināt. Sakarā ar paaugstinātu aktivitāti atsevišķas takas uz virsotnes krāteri šobrīd ir slēgtas.

Sicilia_1172

Pievakarē neskaitāmi ceļa serpantīni mūs ved atkal lejā uz jūru.

Sicilia_1199

Pēc dienas tuksnešainajos izdedžu laukos tā vien gribas nopeldēties un iebaudīt kādu augli! Augļu un dārzeņu te tiešām netrūkst. Ielu tirdziņi ir katrā pilsētiņā un cenas ir neparasti draudzīgas. Viss tiek tirgots lielās avīžu tūtās.

Sicilia_1216

Kāds tirgonis uz ielas griež pušu jūras ežus. No katra eža tiek izkasīta maza gaļas vai ikru piciņa. Pagaršojam – ir labi. Vienīgi 10 EUR par mazo glāzīti gan neesam gatavi maksāt.

Sicilia_1294

Šajā romantiskajā pludmalē vulkānu ekspedīcijai nolemjam likt punktu. Tur augšā bija skaisti, bet te ir vēl labāk

Sicilia_1478

Skat arī mazu video par mūsu ekspedīciju un par Stromboli:

Un, visu beidzot, esam priecīgi, ka mūsu Sicīlijas vulkānu reportāžu novērtēja daudzi jo daudzi lasītāji. Tā ieguva pirmo vietu National Geographic 2013. gada labāko ceļojumu stāstu konkursa lasītāju balsojumā! Paldies!

NacGeo700

STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS