Dzeltenās upes krāces, sauktas arī par Drakona rīkli

Ķīnas ekspedīcijas dienasgrāmata turpinās:

Dodamies no Siaņas uz augšu – uz Jinxia Lielo kanjonu, kur Ķīnas varenākā upe pēc plaša plūduma tiek iedzīta šaurajās Hukou kanjona sienās.

Dzeltenā upe – Ķīnas civilizācijas šūpulis, Upe-māte, saukta gan par Ķīnas lepnumu, gan postu, senāk dēvēta par Hana dēlu pletni. Visa impērijas vēsture norisinājusies šīs upes krastos. Ķīniešu hieroglifs 河, kas agrāk apzīmēja tieši Dzelteno upi, tagad kļuvis par vispārēju upes simbolu vienkāršotajā ķīniešu valodā.

Dzeltenā upe ir sestā garākā pasaulē. Bet ne jau tādēļ tā iemantojusi pletnes slavu. Šķērsojot Loess plato tā bagātīgi izskalo iežus un  kļūst par visduļķaināko upi pasaulē. Viens kubikmetrs ūdens nes līdzi 34 kg dzelteno smilšu!  (salīdzinājumam Kolorādo upe, kam ir līdzīga slava, spēj pacelt tikai 10 kg). Smiltis veido sanesumus un upe nemitīgi maina savu gultni – kā pletne, kas aizslauka veselas pilsētas. Tieši tādēļ 3000 civilizācijas gadu gaitā ķīnieši ir dabūjuši no tās krietni trūkties. No otras puses – 140 miljoniem ķīniešu tā ir dzeramā ūdens avots.

Sākotnēji domājām no Siaņas braukt ar nakts vilcienu un pēdējam posmam cauri kalniem nolīgt kādu mašīnu vai taksi. Tomēr izrādījās, ka nakts vilciens aizved krietni prom no ūdenskrituma un tuvākajā iespējamajā pilsētā esam 1 naktī. Naktī atrast transport 150 km braucienam cauri kalniem šķita gandrīz neiespējami.  Tad nu izšķīrāmies par nogurdinošu 400 km autobraucienu no pašas Siaņas. Nogurdinošs vietā es gan teiktu stresains, jo nekad vēl nebiju braucis ar 100 km/h pa kalnu serpantīniem, apdzenot uz aklo jebkuru kravas mašīnu. Pa ceļam redzējām vismaz 3 auto izsmērētus gar klintīm vai guļot aizā. Brr.

Ap pusdienlaiku mūsu priekšā parādījās dīvaina migliņa. Tur apakšā bija viņa – ķīniešu upe māmuļa, kas pazuda drakona rīklē:

Kamēr klīdām gar kanjonu, dikti sagribējās ēst. Nolēmām piestāt vienkāršā ceļmalas restorāniņā.

Kā jau bija sagaidāms, neviens nerunāja un nerakstīja angliski. Kā redzams zemāk, pasūtījām tomātus un zivi. Zivij izmantojām jau iepriekš pārbaudītu zīmējumu, bet tomātu gan nācās zīmēt no jauna. Nostrādāja perfekti.

Pēc labākajām ķīniešu pieklājības tradīcijām atstājām galdu piespļaudītu ar asakām un nopilinātu ar mērci. Saimnieces vēroja mūsu kaislīgo mielastu un bija ļoti apmierinātas, pat smējās.

Pēc tādas labas iestiprināšanās ekspedīcija bija gatava doties tālāk – uz svētākajiem no Ķīnas daoistu kalniem.

Turpinājums sekos.

Lielās Ķīnas Ekspedīcijas kopējā shēma un citi dienasgrāmatas fragmenti ir atrodami šeit: