Ķīnas ekspedīcija apciemo kārtējo pasaules brīnumu -Terakotas armiju

Ķīnas ekspedīcijas dienasgrāmata turpinās!

No Siaņas dodamies uz austrumiem, uz vietām, kur tika atklātas pirmā Ķīnas imperatora Qin Shi Huang kapenes. 210 gadā pirms mūsu ēras viņš tika apbedīts brīnišķīgā pazemes valstībā, 8000 māla kareivju armijas apsargāts.

Pirmais imperators bija varens valdnieks. Viņš apvienoja Ķīnu, uzsāka Lielā Ķīnas mūra izbūvi, izveidoja nacionālo ceļu sistēmu, sadedzināja grāmatas, nogalināja neskaitāmus cilvēkus un pats mira 49 gadu vecumā. Savu kapeņu izbūvi viņš uzsāka jau dzīvs esot, iesaistīja darbos 700 000 strādnieku… un lielāko daļu no tiem nogalināja, lai pazemes brīnums paliktu noslēpumā. Viņa paša nāve tika turēta noslēpumā 2 mēnešus. Viņš mira 2 mēnešu brauciena attālumā no Siaņas. Ironiski, bet tas notika, saindējoties ar dzīvsudrabu, ko viņa galma dziednieki bija ieteikuši, lai sasniegtu nemirstību:) Ķermeni veda cauri valstij starp 2 zivju pajūgiem, lai karstajā vasarā nebūtu jūtama līķa smaka. Karietei pat pienesa ēdienus, lai tauta domātu, ka imperators ir dzīvs.

Kapenēs bija pilis, 100 pazemes upes, veidotas no dzīvsudraba, bet to visu klāja brīnišķīgas zvaigžņotas debesis. Armija tika izvietota atsevišķos laukos netālu no galvenās kapenes. Katra kareivja seja bija ar individuāliem vaibstiem, katram kareivim bija tās izgatavotāja zīmogs. Ja atklājās kaut mazākā kvalitātes problēma, autors tika sodīts ar nāvi. Terakotas armija tika atklāta tikai 1974. gadā rokot kādu aku. Visas figūras bija krāšņi krāsotas, taču saskaroties ar gaisu ātri zaudēja savu toni.

Ja 700 000 cilvēku cēla šo brīnumu, tad šībrīža darbinieku skaitam arī jābūt atbilstošam. Lielākā uzņēmuma kolektīva bilde, kādu jebkad bijām redzējuši:) Tā ir Ķīna!

Atceļā nespējam atturēties no zīda fabrikas apmeklējuma. Viss pēc ierastās shēmas – sākumā izmēģinām, kā zīda pikucis tiek iztiepts segas lielumā, tad saliekam kopā paši savu segu, tad pavērojam, kā auž zīda diegu, un tad, ak tu pārsteigums (!) šai fabrikai ir arī veikaliņš ar īpašu fabrikas kvalitāti un īpaši draudzīgām cenām tieši mums. Vismaz viena sega bija cieši nolēmusi ievietoties mūsu jau tā piebāztajās mugursomās.

Kopā ar mums uz Siaņu steidzās vistiņas. “Urā, mēs braucam uz Operu” , ironizēja Jānis.

Varbūt viņām arī tika solīts brauciens uz operu, tomēr mašīna nogriezās šajās ieliņās, ko dēvē par Siaņas vecpilsētas musulmaņu kvartāliem. Un gaisā te valdīja lielisks kebaba aromāts.

Interesanta elles mašīna, kas spļauj uguns strūklu kā lodlampa.

Un rezultātā atkal pieēšanās – ar maziem, ļoti lētiem, ļoti garšīgiem un ļoti daudz kebaba iesmiņiem.

Ķīnas ekspedīcija dodas uz svētajiem kalniem. Turpinājums sekos.

Lielās Ķīnas Ekspedīcijas kopējā shēma un citi dienasgrāmatas fragmenti ir atrodami šeit: