VX Velo Leģenda PRO 2008 Cēsu apkārtnē

VX Velo Leģenda PRO 2008 Adventūristu skatījumā

Mūsu lielākais trumpis šajās sacensībās būs stratēģija. Tumsā ņemsim velo leģendas un virvju posmus, jo tur nekāda liela apkārt skatīšanās nav nepieciešama, jādur, kā smejies, tik pa strīpu, savukārt gaismiņai pietaupīsim rogainingu un laivas.


Caurteka, lai arī nedaudz atgādināja kanalizāciju, nebija tas trakākais, kas mūs sagaidīja. Tālākais posms nez kādēļ negāja pa ceļu, bet gan pa traktora izbraukātu mežacūku apmetni, kuru tās bija, pēc smaržas spriežot, arī krietni piekrāvušas. Kādas meža ainavas fotografēšanas laikā pat pamanījos ar vienu kāju izkrist cauri zaru paklājam un nonākt, kā vēlākie kājas novērojumi apliecināja, līdz celim vircas bedrē.

Atslodzes mirklim apmeklējām maršruta tuvumā esošo atrakciju parku. Dikti patikās garais tilts ar horizontālajiem dēlīšiem.  Vēja brāzmu laikā, kad tas saļodzījās, centos saglabāt to pašu optimismu, kas piemita Indiānim Džonsam, kad viņš šķērsoja vienu no tām savām aizām un tiltam noplīsa viena virve. Braucieni ar trīsi un sniega dēli melnā tumsā, un pat nolekšana no gala platformas, salīdzinot ar šo tiltiņu, bija bērna šļupsts.




Pēc industriāli urbanizētās Ozolkalna vides tik patīkami bija atkal atgriezties pie dabas!


Viens no gleznainākajiem velo leģendas posmiem ir Ērgļu klintis. GNP entuziasti bija parūpējušies, lai pastaiga būtu maksimāli ērta un relaksējoša, jo gandrīz visos posmos bija ierīkotas kāpnītes.

Zem mums aizvijās Gaujas gleznainie līkumi un, emociju pilnas, vairākas komandas nolēma nofotografēties skatu laukumiņā ar visu šo ainavu fonā (grupas bilde pilnajā 8 Mpix kvalitātē pasūtāma pie autora).

Nākamais punkts bija vieglāks par vieglu. Leģendā skaidri un gaiši pateikts, ka jāmeklē  zem tilta. Palīdām  zem tilta līdz pat Gaujas vidum un uzreiz  arī ievērojām punktu zem otra tilta. Te nu lieti noderēja līdzpaņemtā virve. Drošība pirmajā vietā.!


Pret rītu uz egles veidojās neliels sastrēgums, tādēļ Adventūristi atklāja alternatīvo ceļu – sauktu arī par divu bērzu tiltu.

Krasta izpētes jeb coasteeringa posmā Adventūristi jutās kā zivis ūdenī. Lieliskā Sardegnas pieredze komandai ļāva izvirzīties posma vadībā. Gandrīz viss te atgādināja maija Adventure Camp (vairāk par to lasiet šeit)

Stabs Gaujas vidū ar KP tādā augstumā, ka to nevarētu aizsniegt pat Valters? Adventūristiem tā nav problēma! Jānis pamanījās ar vienu roku veidot kāpsli Aināram un ar otru vēl pieturēt laivu.



Organizatori nebija paguvuši sazīmēt punktus kartē. Labi, ka Ievai līdzi izrādījās paķērusies adata, kas punktu pārnešanu padarīja par tīro atpūtu.

Pēc kārtējās bezcerīgās pastaigas pa stigu, skanējot visus kokus 5 m augstumā, Adventūristi pulcējās uz meža sapulci. Redz ko nozīmē pareizi darba apstākļi! Salīdzinot ar stresaino caurvēja vietu pie Gaujas, šajā piekalnē domas lidoja citā ātrumā. Jau pirmajās minūtēs (!) dzima ideja: bet kas, ja pagriežam to lapu ar punktiņiem par 30 grādiem? … Jā, arī tur ir stiga! Heireika, tā ir uzvara!



Un te jau arī klāt Pipiariņi – Latvijas pirmās brīvvalsts dzīvs liecinieks, ko nevar un nevar sagrauzt laika zobs. Pipariņi mūs sagaidīja ar tradicionālo latviešu virtuvi un kaulu izkarsēšanu, ierīvējoties ar frotē dvieli pēc atspirdzinošās dušas:)

Paldies Dieviņam, ka viņš neuzklausīja Kristapa lūgšanu (jeb arī saputrojās ar pulksteņa pagriešanu), jo trīs nākamās dienas lija vienā laidā.