1001 jūdze Turcijā: Pamukkales brīnumainās vannas

Un tā, 1001 jūdzes ekspedīcija, mērojusi kādus 500 km no Vidusjūras piekrastes, sasniedz teiksmaino Pamukkali. Kopš aizseniem laikiem avoti te skalo virszemē kaļķi. Jā, tieši tā, nevis sāli, bet kaļķi.

Jau romiešu laikos šis kalns ticis izmantots kā kūrorts ar termām, viesnīcām un sanatorijām. Tagad tas ņemts UNESCO aizgādībā. Raugiet, kāda izskatījās šī vieta Romas impērijas laikos – ar galveno ielu tieši virs kaļķu kraujas, ar arēnu un neskaitāmām kūrmājām.

Ja ar kaļķu vannām ir par maz, var izbaudīt īstenu seno Romiešu atrakciju – peldi burbuļojoša minerālūdens baseinā starp aizgājušo greznību apliecinošām kolonnām.

Baseina šaurākajā vietā, kur no zemes izlaužas avots, un kur sapulcējies visvairāk ļaužu, ir uzstādīts pumpis. Te var iepumpēt dziedinošo ūdeni vēlākai lietošanai tieši no baseina.

Paskat, kas tam par bagātīgu sastāvu! Cita starpā teikts, ka tas mīkstina vēderu. Mums gan bija domāt, ka tas blīvā peldētāju skaita rezultātā.

Ja ar to vēl nav gana, siltajā 45 grādu pēcpusdienā var paklaiņot pa Hierapolis ieliņām, apmeklēt amfiteātri, kur savulaik pa speciāliem kanāliem izrādes laikā tecējis vīns

iztēloties, kā šajā centrālajā ielā (kur sargi ielaida tikai labi ģērbtus cilvēkus) kafejnīcās tusēja un dzēra vīnu romiešu augstmaņi, bet priekšplānā redzamajā bļodā dieviem upurēja lopus

iztēloties, kā šajā publiskajā tualetē romieši sēdēja rindā un diskutēja par politiku pa 4 stundām dienā, kamēr kalpotāji pienesa vīnu (lai priekštats būtu pilnīgs gan jāņem vērā, ka gar sienu bija koka dēlis ar poda caurumiem, bet pie kājām renē šalkoja avots)

un kā mirušos glabāja šajās dzimtas kapenēs, kas dažkārt bija dzīvojamās mājas lielumā.

Un ja arī tad vēl nav gana karstuma, tad atliek vien doties uz tuvējo SPA viesnīcu, kur no zemes laužas reāls vulkāns – ap 40 grādus karsts avots. Tas, ka es tur mierīgi sēžu, ir pateicoties īsajam fotoaparāta ekspozīcijas laikam (500 daļa sekundes:). Nākamajā mirklī jau biju kājās. Bet iebrišana baseinā vispār likās neiespējamā misija. Tas bija tik karsts, ka sākumā likās ledains. Tā vietā, lai kājas pakāpeniski pierastu pie karstuma, tās kļuva arvien sarkanākas un sarkanākas. Un tad nāca kārta.. brr, negribas pat atcerēties. Bet mēs to izdarījām!

Pēc vārīšanās karstajā avotā patiesu veldzi var gūt viesnīcas baseinā, pa kuru, starp citu, var aizpeldēt līdz vakariņām.

Un beigās var palutināt sevi arī ar kādu krāšņu nieciņu, apmeklējot vietējo oniksa fabriku. Runā, ka pat tie putekļi esot veselīgi.

Turpmāk par 1001 jūdzes Turcijā tālākajām 500 jūdzēm līdz fantastisko klinšu labirintu ielejām Cappadocia. Bet te Pamukkale no kosmosa:


STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS