Cabo Verde 1: Un tas vēl ir tikai sākums

Mēs tomēr atlidojām!

CaboVerde_396

Rīgas lidostā mūsu komanda sadalījās 2 daļās, lai ar dažādiem reisiem n0kļūtu Lisabonā. No turienes visiem kopā ar lielo laineri vajadzēja lidot uz Zaļā raga salām.

Nedienas sākās Briselē. Mums bija 3 stundas laika, tādēļ nolēmām apciemot pilsētu. Kad tikām ārā no lidostas, sapratām, ka nevajadzēja. Pēc nesenajiem sprādzieniem viss bija pārvērsts murgainos labirintos ar kontrolposteņiem un drošības pārbaudes teltīm. Griezāmies atpakaļ, taču tikšana atpakaļ lidostā paņēma gandrīz stundu. Beigās tik vien paguvām, kā nogaršot slaveno beļģu aliņu. Līdz ar pēdējo malku izdzirdām aicinājumu doties uz iekāpšanu. Dīvaini, bet visi cilvēki mierīgi sēdēja, kamēr personāls nervozi grozījās pie iekāpšanas ejas. Tad ievērojām kādu sievieti, kas teciņiem vien ieskrēja ejā. Piegāju painteresēties, kad tad sāksies solītā iekāpšana. Izrādījās, ka viņi mūs vien tik gaidot, jo visi pārējie te jau sēžot un gaidot uz nākamo reisu…

Lisabonā, paldies Dievam, tikām laikus un piereģistrējāmies uz Kabo Verdes lidojumu. Tad kādā tax-free veikalā pārstādījām pulksteni  uz vietējo laiku un mierīgi ieslīgām vienā no kafejnīcām. Viss bija labi, līdz atskanēja mūsu komandas biedru satrauktais zvans: “Diemžēl vairs nevaram pagūt…mums lidmašīnai gadījās piespiedu nolaišanās, tādēļ tikai tagad ielidojām Lisabonā…”. Paskatījāmies savā pulkstenī un teicām viņiem, lai taču nomierinās, jo mums līdz reisam vēl stunda laika… Bet kas tad tas par dīvaino laiku, ko rāda pulkstenis gaiteņa galā? Sekoja nežēlīgs 15 minūšu skrējiens cauri paskontrolei un tālāk līdz geitam, kur mums pretī nāca norūpējušās darbinieces: “Jūs nokavējāt, jūsu reiss uz Cabo Verdi tikko aizlidoja…”.  Ikdienā es tā nelamājos…  Tā nu visa komanda beidzot atkal satikās… kādā no Lisabonas krodziņiem.

Par laimi mums izdevās sadabūt biļetes jau uz nākamo dienu, kamēr mūsu biedri, ieskaitot kapteini, bija spiesti pavadīt Lisabonā vēl vienu nakti ilgāk. Tā nu pēc diennakti ilgiem pārdzīvojumiem tomēr tikām Zaļā raga salās.

CaboVerde_078

Mindelo ir sena koloniāla pilsēta, kurā viennozīmīgi dzīvo kristieši. Tas bija redzams jau iekšā braucot.

CaboVerde_344

Kad portugāļu jūrasbraucēji salas atklāja 1456. gadā, tās bija neapdzīvotas. Tad izveidojās pirmās portugāļu apmetnes. 16. gadsimtā uzplauka vergu tirdzniecība no Āfrikas uz Brazīliju, un Cabo Verde kļuva par izdevīgu tranzīta punktu. Tie vergi, kurus slimību vai citu iemeslu dēļ neaizveda tālāk, apmetās uz dzīvi šeit. Beigu beigās uz šejieni izsūtīja arī portugāļu katordzniekus… Lasot par Kaboverdiešu izcelsmes avotiem, mēs, protams, rēķinājāmies ar ļoti raibu publiku. Taču izejot ielās uzreiz bija skaidrs – te vairs nav nekāda Portugāļu kolonija, te ir melnā Āfrika.

CaboVerde_076 CaboVerde_357 CaboVerde_052 CaboVerde_049CaboVerde_051 CaboVerde_070 CaboVerde_075CaboVerde_069

Krāsas! Kā jau tas raksturīgs Āfrikai – fantastiskas košas krāsas gan namiem, gan apģērbiem.

CaboVerde_022 CaboVerde_001CaboVerde_358 CaboVerde_050 CaboVerde_053 CaboVerde_359

Lai iegūtu pirmo priekšstatu par salu, nolēmām pakāpties pilsētas augstākajā kalnā. Tas bija fantastisks pārgājiens cauri vietējo rajoniem…

CaboVerde_356 CaboVerde_060 CaboVerde_364 CaboVerde_365 CaboVerde_372 CaboVerde_394 CaboVerde_360

…kas sevi attaisnoja ar lielisku panorāmu uz Atlantijas okeānu un līci, kurā vajadzēja būt mūsu jaunajām mājām. Nospraudām kursu tieši uz ostu!

CaboVerde_072 CaboVerde_021

Un te nu tā stāvēja un jau otro dienu mūs gaidīja! Bija laiks izsaiņot bagāžu, kurā ceļoja tikai viens priekšmets – biezā kartona kastē iepakota izcila porto pudele no Lisabonas:)

CaboVerde_019 CaboVerde_020

Nākamais rīts iepriecināja ar sen gaidīto atkalredzēšanās mirkli. Mūsu komanda nu bija pilnā sastāvā. Sākās drudžaini gatavošanās darbi, pārtikas iepirkšana, ūdens uzpilde un tamlīdzīgi.

CaboVerde_002

Bet tam visam pa starpu nolēmām aizšaut nopeldēties. Mums ieteica vējainu braucienu (Cabo Verde salās viss ir vējains, jo te pastāvīgi zēģelē spēcīgi okeāna vēji) uz salas otru krastu – uz izcilajām Baia das Gatas pludmalēm. Nolīgām šoferi ar pikapu un aidā.

CaboVerde_023 CaboVerde_047

CaboVerde_024CaboVerde_025

Puisis, kurš mums ieteica konkrēto šoferi, nolēma mūs labprātīgi pavadīt un visu uz vietas izrādīt. Tiesa, beigās mums bija jānoklausās par viņa nabadzīgo ģimeni un ļauno šoferi, kurš visu naudu savācot sev. Savukārt kādā citā tekstā viņš minēja, ka šoferis ir viņa brālis.

CaboVerde_048 CaboVerde_045 CaboVerde_026 CaboVerde_044 CaboVerde_042 CaboVerde_039

lai nu kā, tas, kas Kaboverdiešu izpratnē ir luxury beach, mums varbūt sākumā izlikās nedaudz neparasti, bet mēs ātri pieradām:)

CaboVerde_027 CaboVerde_028 CaboVerde_029 CaboVerde_030

Pludmales centrālā vieta bija vecs mols, no kura visi lēca seklā dīķī. Bēguma laikā dīķis pārvērtās par dubļainu lauku, taču šobrīd bija baigi ok.

CaboVerde_032

Te konkrēti nebija neviena baltā!!!!!!!!

CaboVerde_036

2 baltās vārnas:)))

CaboVerde_040 CaboVerde_037

Turpat uz mola kāds izveicīgs vīrs tirgoja agrāk neredzētas jūras radības, ko, ja pareizi sapratām, varēja ēst dzīvā veidā.

CaboVerde_033 CaboVerde_034 CaboVerde_038 CaboVerde_043 CaboVerde_041 CaboVerde_046

Mindelo ir slavena ar saviem tirgiem. Tie attēloti jau senās gravīrās. Augļi tiek nesti no visām šķērsielām, savukārt zivis un jūras mošķi lekni birst no zvejnieku laivām.

CaboVerde_065 CaboVerde_066 CaboVerde_067 CaboVerde_068 CaboVerde_077 CaboVerde_059 CaboVerde_074 CaboVerde_073

Te kautkur jābūt arī zivju tirgum:)

CaboVerde_373 CaboVerde_071a CaboVerde_061 CaboVerde_0071b CaboVerde_071c CaboVerde_058 CaboVerde_054

CaboVerde_062 CaboVerde_063

CaboVerde_071

Vienīgi sunīts no visa tā noguris un iekārtojies asfalta bedrē paša ceļa vidū.

CaboVerde_064

Esam gatavi doties ceļā!

CaboVerde_008

Bet ne tik strauji! Pašā vēja koridora vidū saprotam, ka mūsu centrālā bura nelien ārā no masta. Pusstundu mēģinam to iekustināt ar dažādām metodēm. Un mums izdodas!

CaboVerde_083a CaboVerde_083

Tad jau laiks sākt gatavot zivju zupu. Dažbrīd gan jahta iet 45 grādos pret horizontu, tā ka katliņam krietni jāpasvīst;)

CaboVerde_085 CaboVerde_082 CaboVerde_084 CaboVerde_088 CaboVerde_090 CaboVerde_009

Tad priekšā iznirst spocīgā Santo Antao. Kas gan mūs uz tās sagaida?

CaboVerde_087 CaboVerde_080 CaboVerde_089

Metam enkuru. Tuvāk krastam šeit nevar pieiet. Tālāk ar laivu. Un arī tas nav atrisinājums, jo pie krasta veidojas sērfa viļņi, kas viegli var izmest laivu uz akmeņiem. Iespējams galā būs jāpeld.

CaboVerde_090a CaboVerde_094

Par laimi mums talkā jau steidzas izpalīdzīga vietējo brigāde, kas satver laivu un kopīgiem spēkiem izvelk krastā.

CaboVerde_092 CaboVerde_093 CaboVerde_095

Viss tomēr nebeidzas tik raiti, jo atpakaļceļā laiva tiek apgāzta un uzmesta akmeņiem. Mums ir cietušie, kas pārāk par to nepriecājas, jo ejot iekšā līcī novērojām dīvainu spuru virs ūdeņa;(

CaboVerde_091

CaboVerde_176

Turpmākie piedzīvojumi vēl sekos. Nākamā nodaļa sauksies “This is Africa…”