Cabo Verde 4: piekraste, kurā trako Atlantijas vēji

Vējš ar kādiem 18 mezgliem nesa mūs projām no Sao Nicolau. Jahta lidoja pa bangām un ūdens šļakatas patīkami skaloja galvu. Gribējās ātrāk aizmirst vakarnakt piedzīvotās šausmas.

caboverde_277caboverde_276

Stingri turējāmies pie Artūra sastādītā ceļojuma maršruta. Šodien mums bija jāveic piektais – pats garākais posms no Sao Nicolau līdz Sao Vicente. Tas solījās būt labs izaicinājums, jo visu ceļu bija jāiet pa vēja pusi. Un pastāvīgie vēji Cabo Verdē šajā gadalaikā sasniedz pat 30 mezglus, kas Latvijā tiktu uzskatīts par tādu kā pirmsvētras stāvokli.

caboverde_285

Bangas dažkārt traucēja vērot apkārtnes kalnu ainavas.

caboverde_273    caboverde_266 caboverde_271

Pēc gandrīz 8 stundu zvalstīšanās sānu viļņos, mēs beidzot iegājām Mindelo šaurumā. Pirms ostas gadījās šķietami maza ķibele, ar kuru nācās pamatīgi nocīnīties. Vēja brāzma ierāva jūrā vienu no fenderiem (to piepūšamo maisu, ko izkarina aiz jahtas borta, lai tā nestrīķētos pret molu), kas stiprajā vējā tūliņ tika nests prom šaurumā. Metām jahtu riņķī un mēģinājām bēgli noķert, bet vējš to nopūta no kursa un mēs atkal pašāvāmies garām. Izzvejojām bēgli tikai ar trešo piegājienu..

caboverde_274 caboverde_278 caboverde_279

Sveika Mindelo un sveiki atkal melnie cilvēki! Šoreiz gan paliksim pa nakti aiz aizslēgtiem ostas vārtiem. Tiesa gan, tas jau jūs nekavētu atkal atpeldēt līdz jahtai peldus…

caboverde_281

Biju pārvērties par īstu jūras vilku, no kura bira mazi sāls graudiņi.

caboverde_282 caboverde_287

Nākamajā rītā teicām uz redzēšanos mūsu peldošajai viesnīcai un pārcēlāmies uz kādu Mindelo iekšpagalmiņu.

caboverde_284

Varbūt nebija tik plaši kā okeānā, toties ūdens salds un tas vietējais liķierītis, ko uzsauca viesnīcas saimniece visas dienas garumā, vēl saldāks.

caboverde_290

Bet vai ta šie varētu visu dienu pa viesnīcu tusēt. Radās ideja atgriezties vēja krastā un nostaigāt episko Baia das Gatas – Calhau pārgājienu pa milzīgajām smilšu kāpām. Domāts – darīts! Pēc mirkļa jau rausāmies sarunātajā transporta mašīnā.

caboverde_343 caboverde_341 caboverde_340 caboverde_342 caboverde_293 caboverde_295

Sākumā izgājām cauri kādam zvejnieku ciematam, bet tālāk jebkura civilizācija pazuda. Tikai kalni, smiltis, vējš, okeāns.

caboverde_291 caboverde_292 caboverde_298 caboverde_299 caboverde_304 caboverde_305 caboverde_306

Kalni, vējš, okeāns un interesantas melnās smiltis, kas vietām veidoja pasakainus rakstus.

caboverde_308 caboverde_327 caboverde_311 caboverde_309 caboverde_328 caboverde_329 caboverde_312

Bijām sašutuši, kā šāds vientuļš krasts var būt tik ļoti piedrazots. Tikai vēlāk sapratām, ka draza patiesībā ir zvejnieku tīklu pludiņi, ko vētras nereti norāva un izmeta krastā.

caboverde_313

Savukār šis koraļļiem un gliemenēm noaugušais ledusskapis laikam piederējis pašam Neptūnam.

caboverde_314

Savukārt tie mazie stabiņi priekšplānā bija pārakmeņojušās meža paliekas no aizseniem laikiem, kad te vēl auga meži.

caboverde_319 caboverde_322 caboverde_323 caboverde_326 caboverde_331 caboverde_333 caboverde_332

Vareni, vareni! Pēc vairāk kā 10 km pārgājiena pa balti melnajām smiltīm, bijām atkal atpakaļ uz ceļa. Sāļie vēji to bija pamatīgi apskādējuši, nu vismaz visas metāliskās detaļas.

caboverde_334 caboverde_347 caboverde_336

Mēģinājām saskatīt tālumā kādu punktiņu, kas līdzinātos mūsu sarunātajai automašīnai – tradicionālajam pikapam, kam bija jānogādā mūs atpakaļ uz Mindelo. Uz Mindelo, kur mūs gaidīja atkal jauns pārsteigums. Par to nākamajā sērijā.

STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS