Pasaulē skaistākie pārgājieni esot Kauai salā, Havajās. Nu tad ievērtējiet!

Sāksim ar klasiku. Kalalau Trail – skaistākais trekings Kauai salā un varbūt pat visās Havajās. Taka 11 jūdzes vijas gar okeānu pa stāvām nogāzēm, brīžam uzlidojot 200 m augstumā, bet brīžam nolaižoties līdz bangojošajiem viļņiem. Nogāzes klāj sulīgi zaļi tropu meži, bet apakšā bango zaļganzilais Klusais okeāns.

Viļņi vilināt vilina, tomēr peldes Na Pali krastā un Hanakapiai līcī nav atļautas – te esot bīstamas straumes, kas vienā mirklī varot ieraut okeānā pat profesionālu peldētāju (kas katru gadu arī atgadoties ar kādu bravurīgāku tūristu).

Pēc kādiem 4 km taka nogriežas pirmajā ielejā. Vēl pēc 3 km maldīšanās pa upes gultnēm un bambusa mežiem tā izved pie iespaidīgā 100 m augstā Hanakapiai ūdenskrituma.

Jāsaka, lai gan apakšā mutuļo okeāns, taka ir pilnīgi sausa un dienas vidū saule cepina nežēlīgi. Ūdens blašķe un saules cepure ļoti noderēs!

Toties atgriešanās Kee pludmalē ir lielisks atveldzējums. Te peldēties ir daudz drošāk un visi, kas atgriezušies no svelmainās takas, šo iespēju labprāt arī izmanto.

Vēl var piebilst, ka pirms pārgājiena visas mantas labāk atstāt kādā motelī. Lieta tāda, ka mašīnas autostāvvietā tiek regulāri izlaupītas. Zemē visur mētājās izsisto stiklu drupatas. Visos ceļvežos ir ieteikts pārgājiena laikā mašīnā neko neatstāt.

Ar naktsmītnēm apkārtnē ir pavisam štruntīgi. Teltsvieta iepriekš jāapmaksā kautkādā nacionālo parku administrācijā, kura atrodas salas galvaspilsētā un strādā darba dienās līdz trijiem vai četriem, vienvārdsakot normālam pārgājienos gājējam nepieejamā laikā. Moteļi, savukārt, pieejami tikai nedēļas atpūtniekiem. Uz vienu nakti istabiņu neviens nedod.

Pēc 50 km brauciena kādā miestā atrodamviesnīciņu, kas gatava mūs uzņemt. Cenas atbaidošas, bet mūs izglābj amīšu gultas lielums. Atklājam, ka vienvietīgā queen size gulta ir lielāka, kā laulības gulta Eiropā. Tad nu paņemam ar Jāni vienu 2-vietīgo numuru un mūsu dāmas ielavās pie mums pa balkona durvīm:)

Šodien esam nolēmuši iepazīt salas vidieni. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt – noīrējam pāris kajakus un stūrējam iekšā Wailua upē.

Ko varētu nozīmēt šie uzraksti – varbūt krokodīlus?

Drīz upe kļūst šaurāka un mūs apņem tropiskas ainavas. Kokos dzied paradīzes putni.

Kad izkāpjam krastā papusdienot, mums uzklūp nekaunīgi pāvi. Viens uzlec uz pusdienu galda un sāk knābāt ēdienu maisiņus, cits izrauj man no rokas tikko uzsmērētu gaļas sviestmaizi.

Nākamajā rītā dodamies kalnos – uz Koke’e un Waimea kanjona nacionālo parku!

Pārsteigums! Kalna galā mūs sagaida… purvs. Kaut kas līdzīgs Ķemeru purva takai. Alakai Swamp taka. Bet tās galā mūs gaida cits pārsteigums – skats, kas publicēts teju vai katrā pasaules skaistāko skatu albūmā.

Līdz takas sākumam braucam pa skarbu 4×4 mašīnām paredzētu ceļu. Vietām auto rāpjas pāri galvas lieluma oļiem, vietām riteņi lielajā slīpumā izspolē. Benzīna šautriņa ir tuvu nullei, bet takas norādes kā nav, tā nav. Mums jau vēl jātiek arī atpakaļ! Tad kāda kalna galā nonākam krustcelēs ar norādēm, tikai nevienā no plāksnītēm nav pieminēta mūsu taka. Beigās izlemjam braukt pa to ceļu, kurš norādēs nav pieminēts. Un tas izrādās pareizs lēmums;)

Un kas tad tas par stabu šajā pirmatnības vidū? Izrādās, visai salai pāri stiepās telefona līnija, kuras uzdevums bija brīdināt Perlharboru, ja pie apvāršņa parādītos japāņu kuģi vai lidmašīnas.

Atgriežoties no purva pa citu maršrutu – pa Pihea taku, iespējams nonākt līdz vietai, kas tiek uzskatīta par planētas skaistāko skatu punktu. Kalalau skats publicēts teju vai katrā pasaules skaistāko skatu albūmā, to šogad atradu gan Nacionālajā Ģeogrāfijā, gan GEO. Nedaudz jāpagaida, lai mākonis pašķirtos…

… un tad mūsu priekšā visā savā krāšņumā iznirst Honopu ieleja, Kalepa riba, Kalalau pludmale. Esam slavenajā Kalalau skatu punktā!

Vakarā iekārtojamies vienīgajā parka kempingā. Kartē gan atzīmēti divi, bet pirmais izrādās pilnīgi izmiris – kā spoku ciemats meža biezoknī. Toties otrajā mums veicās krietni labāk. Administrācijas māja gan ir aizslēgta, toties lielajā kopā sanākšanas nojumē ir iespējams ieslēgt gaismu! Kas gan vēl mums vajadzīgs – ceļam teltis turpat uz dēļu grīdas un vakarēšana var sākties:).

Agrā rītā braucam pa miglaino ceļu uz Waimea kanjonu.

Vistas un gaiļi. Tie te ir it visur. Gaiļi trenkā vistas pa autostāvvietu, pa ceļmalām, pa krūmiem visā salā – gan kalna virsotnē, gan pie okeāna.

Salas vidienē, nedaudz zem Alakai purva, iepleties Waimea kanjons. Skaisti. Ejam pa kanjona malu, apvienojot vienā maršrutā vairākas klasiskās takas.

 

Tā kā vidienē citur nav kur palikt, esam atkal atpakaļ mūsu iemīļotajā kempingā.

Blakus planētas skaistākajam skatam aizsākas vēl viena episka taka, kas ved pa Kalepa ribai paralēlo ribu ar fanīgu nosaukumu Awa’awapuhi. Pēc trīs ar pusi jūdzēm Awa’awapuhi taka sasniedz iespaidīgu krauju virs okeāna.

Vistas… tikai šoreiz ne tās, ko pa krūmiem trenkā gaiļi. Mūsu priekšā iznirst kilometru dziļa aiza, kas beidzas okeāna līmenī. Iespaidīgs caurums!

Pa ceļam iepazīstam Havaju floru. Tropiskie augļi paši krīt mutē, piemēram šīs sulīgās guavas. Labs atspirdzinājums un arī palīdz vēderam;)

Lai apskatītu “vistas” no apakšas, braucam pa baltajiem ceļiem uz Polihale State park. Te mūs sagaida 15 jūdžu gara smilšu pludmale un vientulīga, mežonīga apkārtne.

Nākamajā rītā brokastojam kafijas plantācijā. Havaju salas lepojas ar savu kafiju. Degustācijas termosi rindojas uz galdiņiem pa seši. Kopā kādi 5 galdiņi. Drīz vien pulss uzkāpis kā pēc sprinta un acis izlīdušas uz kātiņiem.

Pirmatnējā daba turpina pārsteigt. Kolīdz atrodam vienu pludmali bez viļņiem, kurā daudz maz droši var peldēt ar masku, mums uzglūn kārtējās briesmas. Peldētāji pēkšņi pašķiras un visiem pa vidu izpeld melns gaļas blāķis. Haizivs? Nē, tikai ronītis, kas nolēmis izpeldēt krastā pasauļoties.

Vistas un gaiļi saimnieko arī šeit:)

Lai gan, atklāti sakot, mums tie vislabāk patīk Kentuki gaumē – ar aso panējumu:). KFC onkulītis, sava aroda meistars, mūs sveic arī šajā salā.

Un kad tā garšīgi pavakariņots, var doties pie miera… Lidostā ir tik silti un mājīgi, ka nolemjam atritināt paklājiņus turpat uz betona puķu plauktiem. Rīt mums agrais rīts.

Uz redzēšanos Kauai! Mūsu nākamā nolaišanās būs Maui. Sekojiet adventures.lv!

Uz Havaju Ekspedīcijas kopējo shēmu


STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS