Pireneju labākie pārgājiena maršruti

Ap 1 naktī izbraucām no Rīgas. Kauņā bijām pirms 5. Tikai uzmanīgi ar TomTom! Ja ievadīsiet Oro Uostas (tā izdarījām mēs), TomToms jūs aizvedīs uz veco lidlauku, kas līdzīgs mūsu Spilvas lidlaukam: dažas pamestas noliktavas + ceļazīme “zemu lidojošas lidmašīnas”+ vientuļš benzīntanks. Uz īsto lidostu būs jābrauc cauri visai pilsētai un tad vēl 15 km.

Lidojām ar aviosabiedrību, kas vienmēr ierodas pirms laika. Kauņā, kur ir šīs sabiedrības jaunā Baltijas bāze, vēl nebija apguvuši dažu koferu izmērus. Šie lika mums stūķēt bleķa rāmī Statoil koferus, kuri taču ir tieši rokas bagāžas pieļaujamajā izmērā. Viņiem Lietuvā Statoil akcija tikai nesen sākusies. Nekas, gan jau ar laiku iemācīsies.

Laineris piezemējās Gironā. Manuprāt pārāk lielā ātrumā, ar lielu brīkšķi, bet toties pirms laika.

Lai arī kāds bija Vidusjūras kārdinājums, mēs devāmies uz pussalas vidieni – uz Pireneju galveno grēdu – uz Pedraforcu un tālāk līdz Aiguestortes nac parkam.

Brīnumjaukajā viduslaiku pilsētā Gironā ieteicams pavadīt stundu jeb divas un apmeklēt Mercadona superveikalu, lai iepirktu hamonu un vīnu par 99 eiro centiem no Rijohas novada. Tas noderēs visu nākamo dienu laikā:)

Trīs stundās pa līkumainu ceļu, garām košiem laukiem un drūmām viduslaiku pilsētelēm tuvojāmies Pireneju galvenajai grēdai.

Uzmanieties no TomToma padomiem. Tas puisis vedīs jūs pa ceļu, kas jau sen aizrakts un likvidēts!

Mēs braucām līdz Bagai, taču šajā ielejā tik nežēlīgi lija, ka kempingā pat nevarējām izkāpt no mašīnas lai piereģistrētos. Tad nu aizbraucām uz blakus ieleju, kur spīdēja jauka vakara saulīte.

Sangria, hamons (jamon)…

… grilēta gaļa catalunya stilā. Grila vietas te bija visos kempingos.

Pedraforca iznira mūsu priekšā negaidīti aiz ceļa līkuma. Izskatījās nopietni. Nebijām pārliecināti, ka bez inventāra varēsim to paņemt. Kalns atgādināja Užbu Kaukāzā.

Pedraforcas trekings, 6h

Pirms takas izdzērām bateriju uzmundrinošās gaspačo zupas (gurķis, tomāts, sīpols, paprika, olīveļļa). Pārliecība par uzvaru bija atgriezusies.

Bijām sasnieguši klinšu pakāji. Te ziedēja dadži, jeb varbūt ēdelveiss?

Sākās klinšu posms. Virves varbūt būtu noderējušas, bet to nebija līdzi.

Sākām iet pa kori virsotnes virzienā.

Pedraforca, 2436m. Apkārt lidinājās melni putni, kuri zināja, ka cilvēks te kāpj ar pārtiku.

Skats uz sedlieni bija sirreāls.

Netālu divi tūristi bija piekusuši un nu atpūtās, atspiedušies viens pret otru.

Sākās lejupceļš pa centrālo kuluāru. Tas bija diezgan nepatīkams – nobiras bija plānas un zem tām bija gluda klints. Kritiena iespējamība bija 99 no 100.

Kempingā iekārtojāmies ar skatu uz kalnu. Vērojām garām staigājošos mugursomniekus un Pedraforcas saulrietu.

Nākamajā rītā jau agri atstājām kempingu un devāmies Andoras virzienā, tad tālāk uz d’Aiguestortes.

D’Aiguestortes Nacionālais Parks ir Pireneju sirds. Te ir simtiem ezeru un vienas no augstākajām kalnu virsotnēm. Lejāk redzami trīs gleznainākie maršruti (2,3,4), kurus mēs arī pieveicām.

Amitges trekings, 6h (3)

Sākām ar Amitges adatām – gleznainiem ezeriem, virs kuriem slejas spics divkuprains kalns.

Te viss bija pa 2 – pa ceļam bija kāds cits divkuprains kalns, kurš zīmīgs ar to, ka 2 brāļi tur nosaluši vai kā citādi sastinguši uz sedlienes.

Pēcpusdienas svelmē mums priekšā bija pēdējais kāpums līdz Amitges. Tālumā jau vīdēja abas spicās kā adatas virsotnes.

Šajā kokā vieglāk bija uzskriet, kā no tā pēc tam ar godu nokāpt.

Kempings – Sangria un grilēta gaļa catalunya stilā

Pa nakti uz auto bija uzkritusi lapiņa…

Braucām uz nākamo ieleju pa diezgan stāvu krauju. Vietām īsti nevarēja saprast, kurā virzienā ceļš turpinās

Circuito Colomers trekings, 4h (4)

Tas ir brīnišķīgs aplis starp kādiem 40 ledāja atstātiem ezeriem un dīķiem.

vakarā ar spāņu bērniem cepam Katalonijas stilā marinētu gaļu un.. uzdzeram sangriju.

Cavallers – Llac Negre trekings, 5h (2)

Virs Cavallers ūdenskrātuves ieraudzījām savādāku ainavu kā iepriekšējos pārgājienos. Te sanāca kāpt pa tādu kā akmens grīdu.

Kādā ieplakā iznira Melnais ezers un virs viņa arī Melnā ezera apmetne.

Apmetnē, atbilstoši nosaukumam, bija saliktas jocīgas kastes. Kas tajās bija? Varbūt orgāni?

Pakāpāmies virs apmetnes, kur pavērās skats uz kādiem 5 ezeriem.

Pēcpusdienā traucāmies 100 km cauri kalniem, tad 200 km pa izdegušiem Spānijas vidienes līdzenumiem, lai vakarā atzīmētu kalnu posma beigas pie Vidusjūras.

No Monseratas klostera cēlās dūmi, bet varbūt tas bija vienkārši mākonis. Nebija laika par to domāt, jo mūs jau gaidīja camping Barcelona:)

Buenas noches Barcelona! I Costa Brava! Mēs jau sen bijām to pelnījuši!